Ahā, tad viss arguments boils down to "jā, bet prezidentus var atcelt un/vai sagaidīt termiņa beigas." Jo viss pārējais lieliski attiecas arī uz dēmokrātiski ievēlētiem prezidentiem. Arī viņi var stāstīt un darīt baisākās muļķības uz nodokļu maksātāju rēķina un izmantojot savu stāvokli. Starp citu, viņi to dara jūtami biežāk par monarhiem, kas parasti ir šausmīgi rezervētas būtnes. Čārlzs ir drīzāk izņēmums; tu drīzāk paklausies, ko par alternātīvo medicīnu domā Elizabete. Pareizi, neko, jo viņa vispār gandrīz par neko nepauž savu viedokli.

Elizabetei nav jāuztraucas par reitingiem un to, ka viņu nepārvēlēs. Viņai nav jābārstās ar skaļiem un absurdiem paziņojumiem cerībā, ka tie cels viņas reitingu. Savukārt dēmokrātiski ievēlētiem ļaudīm reitingi ir nopietna problēma, par kuŗu vienmēr jādomā. Un, lai cik to nepatīkami būtu atzīt, atbalsts kafijas klizmām (it īpaši tad, ja tam seko "ļaunās farmācijas industrijas" un "mūsu indētāju" lamāšana) reitingus drīzāk paceļ, nekā gāž. "Ō, kāds uzdrošinājies stāties pretī ļaunajām megakorporācijām, kas grib uz mūsu rēķina iedzīvoties, tas tik ir vīrs uz goda" ir biežāka reakcija nekā "Hallo, ko tas čalis muld."

Monarhija nozīmē, ka visu atlikušo mūžu valsti vadīs viens čalis, kam ir savas fiškas un zamaškas, bet mēs vismaz visu laiku zināsim, kas viņš tāds ir un ko no viņa sagaidīt. Dēmokrātijā mums vēl būs jāizšķiež nauda par iepriekšējo prezidentu uzturēšanu, jārēķinās, ka viņam kāds gads paies, kamēr viņš tajā pasākumā vispār iebrauks, un, kad mēs būsim puslīdz sapratuši, ko no viņa sagaidīt, jau būs laiks balsot par citu. Tad jau, kā teica mākslinieks, just give me a pain that I am used to.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Līdztekus atcelšanai/termiņa beigām tikpat svarīgi ir tas, ka prezidentam ir tiešs vai netiešs (atkarībā no ievēlēšanas kārtības) iedzīvotāju atbalsts. Es vispār atbalstu politiskās sistēmas, kas vismaz principiāli paredz iespēju, ka situācija varētu uzlaboties.

Jā, Elizabete... neesmu gluži droša, vai viņa, raugoties nākotnē, ir reprezentatīvs piemērs. Piemēram, Keita eks-Midltone ir tāda pati alternatīvās medicīnas mīļotāja kā princis Čārlzs un plāno atbalstīt līdzīgas "labdarības" organizācijas. Turklāt, kā redzam, nebūt nav jābūt karalim, lai varētu izmantot savu stāvokli.

Vispār es nesaprotu tavu pozīciju, ja tā ir nopietna. Pārmantojamiem valsts amatiem nav vietas demokrātiskā valsts pārvaldes sistēmā, as a matter of principle. Ja premjers būtu pārmantojams amats, mēs arī zinātu, kāds viņš ir, bet tas mūsu stāvokli sevišķi neuzlabotu. Tāpat tas, ka šādā veidā ir milzīgas iespējas akumulēt varu un bagātību, pats par sevi ir problēma.

(Reply to this) (Parent)

Steigā iepostēju par ātru, bet ko nu vairs. Es tāpat pieņemu, ka tu šajā diskusijā esi devil's advocate. Labi, jebkurā gadījumā — es tagad eju dzert alu un kādu brīdi neatbildu.

(Reply to this) (Parent)