-

Pieļauju, ka jūs man inkriminēsiet kažoka mešanu uz otru pusi, bet.
Domāju, ka man ar Donkihotu ir ļoti paveicies. Var būt, ka tieši tas, ka viņš ir drusku atrauts no zemes, ir mūsu lielākais ieguvums.
Ar tādu intensitāti un trigeru kažoku, kā man citādi ir diezgan pagrūti sadzīvot.
Grūti ir (a kam viegli), kad viņš ir pilnīgi neaizsniedzams, tad iestājas cilpa, kurā es mēģinu pietuvoties, bet viņš atraujas un no tā es mēģinu vēl vairāk pietuvoties un viņš vēl vairāk atraujas utt utjp. Kamēr es eksplodēju. Bet tur jau nav vainīgas ne bijušās draudzenes, ne tagadējie darbi - tik daudz cik lēnīgs un maigs rakturs un liela vajadzība pēc vienatnes, kas saduras ar manu ekspansīvo intensitāti (sorrz, born that way).

Un paldies, paldies, ka visi cepjaties man līdzi visādās dzīves nebūšanās!
Protams, ka sūds pret mūžību, bet paldies, paldies par uzmanību.

Neparasti bieži cilvēki, kas mani ierauga ikdienas sejā, pasākuši jautāt, kas noticis.
Dēla dzimšanas dienas ballīti godam izturēju. Visiem patika. Bērni ir forši. Lai skrien. Simamura- paldies Tev!
Konstatēju, ka kaķis varētu būt aizlaidies un aptvēru, ka man, godīgi sakot, vienalga un tāpat nav spēka, lai pieceltos no dīvāna un aizvērtu logu.
Viennozīmīgi - īstais brīdis atsākt antidepresantus. (Kā lasīju pie viena sūdzību raksta - "man nav ne puses no tā - nesaprotu, kā viņa izdzīvo." Tad, lūk man ir 10x visa tā un es bieži vien pat dzīvoju.)
Saņēmu visus enerģijas atlikumus, lai uzmeklētu īsto zāļu iepakojumu. Burtoju nosaukumu vairākas reizes, jo manas smadzenes vairākkārt stingri atteicās nodarboties ar tik mazsvarīgām lietām, kā kaut kādas tur etiķetes lasīšana.

Paldies, Ciba, ka Tu esi!
Tik kvalitatīvi izreaģēt... Jūs novērsāt kodolkatastrofu, dāmas un kungi! Varējām izbaudīt negaisu.
Es domāju, ka esmu pamodusies labākā vietā. Vakar skorpions bij kaukādā tur ascendumā un mēs tikām no liekā vaļā.
Raksts taps izņemts, bildes žurnaļuga pati no interneta piemeklējusi.

Donkihots mani mīl un knapi, bet var, izturēt.
Dzīvosim, redzēsim!

Tā, tā.
Laicīgi izvilku kārti.
Ko jūs darītu, ja jūsu dzīvesbiedrs publiskotu šādu rakstu.
Jā, tas ir viņš - kopā ar to atvērto sievieti.

Viņi arī kopā mācās ikdienā.

http://www.delfi.lv/turismagids/es-celoju/divi-menesi-teltis-un-masinas-latviesu-celojums-ar-stopiem-lidz-iranai.d?id=49844145

Šajā dzīves posmā esmu gandrīz pilnīgi droša, ka varētu izdzīvot, ja mans dzīvesbiedrs atzītos, ka ir mani krāpis, vai krāpj. Cita lieta, ka tas būtu nezvērīgi sāpīgi utt, bet es izdzīvotu. Iespējams, ka es-mës pat ieviestu kaut kādu ilgtnespējīgu hipijmorisona modeli, kas pāris gadu laikā totāli sapistu dzīvi visiem iesaistītajiem un tāpat beigtos ar neizbēgamo škiršanos. Bet es izdzīvotu. Es justos mazvērtīga kā sieviete. Nepilnīga, kā seksuāla būtne ( (c) Bubble Gum Explosion) uzsprāgtu pavisam meklējot panaceju,, bet es būtu.
Melus es nepārdzīvotu.
Nu ja. Jo es tādus melus redzu tā - ne vien neiekāro un nemīl, bet pat neciena.

Nav it kā tā, ka man būtu galīgi akūti, bet deusku gribās apdomāt, kas un kā, un ja nu mans namiñš sabruktu - ko es tad darītu?

Un kā jums ir ar šito jautājumu?

Blin, kā gribētos uz kaut kādu jauniešu ballīti, kura visa no viena vienīga draiva un dzīves alkām. Bez visa šitā eksistenciālā sūda un “man jāiet mājās, jo jādomā par rītdienu” un ar visādu nejēdzību darīšanām un skatpunktu karuseļiem un rītausmas aizkustinājums un aiziet laicīgi un tamlīdzīgi.

nezinu kā viņš zina,
ka esmu bijusi vieglprātīga
nodevusi principus
un gājusi vielāko ceļu

sīku neērtību dēļ
esmu kritusi uz sejas pie zemes
izvēlējusies tūlītēju labumu

tagad viņš skatās uz mani ar riebumu

jā vajadzēja paslēpt maisiņu
un čeku

Negribu zaudēt pasaules foršāko džeku

es nezinu kā viņš zina,
ka biju uz Maksimu
Es zinu, ka tas parāda,
cik man ir griba vāja

Bet vai tad par visu pasaulē
stiprāka nav mīlestība?

Jau otro reizi šodien atstāju virtuvē karstam pienu
vienu krūzi jau nosvlināju,
ilgi ilgi vēdināju
nevaru ciest to smaku
laikam sevi brīdinu,
ka jāmetas ārā no majām

te visi kakti pilni ar tumšu piedeguma deķi
viļņojas un grābājas
un tad vēl tās sīkās šķirbiņas
caur kurām ievējo citurienes aukstais vējš
tu zini, ka mēs nomirsim
es zinu
Es nezinu kā to zinot
varēšu vēl tevi samīļot

Jā, meita zina, ko runā.
Viņa uzreiz jūt, ja kaut kur aprakts suns un tad arī mainās atieksme.
No viņas esmu daudz ko mācījusies par intuīciju un tādām lietām.

Meitiņa sākusi iemēģināt vārdu "tētis". Sirds plūst pāri.
Šeit piepildās vārds, ka cits sēj un cits pļauj.

Ik pa laikam man uznāk liela vēlēšanās jums pastāstīt, cik brīnišķīgs Viņš ir.
Pirmo reizi es jūtos esot jau šeit. Kā nonākusi tajā vietā, kura, es biju zaudējusi ticību, ka ir atrodama dzīves laikā.
Arī pilnīgi viena savā atsevišķībā es jūtos atbildīgāka savās rīcībās.
Manī ir tik daudz, ka es varu iziet cauri ar atvērtu sirdi tam, kas citkārt mani būtu atmetis pāris elles lokus atpakaļ.
Es izturu sāpes un izvēlēties dzīvot man kļuvis tik daudz iespējamāk.
Pirms es Viņu satiku, es biju kā sažņaugta dūre.
Cilvēkus es zīmēju ar taisniem pleciem, jo savādākus nebiju redzējusi.
Viens pacelts pirksts - es tad domāju, ka tā ir atvērta plauksta.
Ja kāds man teiktu, ka zināšu to ko zinu tagad,
nekad nebūtu ticējusi

o, bla. kur mana lauku maja? Man daudz kas jums stastams, butu tikai kaut neliels britins.

Mans īstais darbs ir mamma, mājas, mīļotā. Visas citas lietas ir neibēgamas, kā atgrieznes no kleitas.

Nezinu, kas ir vidū, bet lūk - tās ir trīs virsmas, kas apņem pa tiešo, ādu uz ādas pieguļ pie būtības.

Būt par labu mājsaimnieci ir diezgan smags darbs. It īpaši, ja vēl kas cits ir padomā darāms, ne vien mājas darbi.
Bet es visu to gribu. Es sev saku, ka ar laiku man izdosiem arvien labāk.
Grūta, piepildīta diena, kuras pārtraukumi ir ilgpilnas saldas nopūtas un noslēgums ir mazi atkalsatikšanās svētki.
I'm in.

Aj tur, bļe... Mīlestība uzvarēs un tamlīdzīgi. Viss būs čikiniekā. Un dažbrīd nebūs,bet vispār, kur ta tas Dievs var rasties, ja paši tik gribam dirsties, nevis tur, āmen, sadoties rokās. Zināms taču gan tas, ka pišļi mēs esam un paliksim, gan, ka locekļi no Jēzus miesas. Mēs tak negribam, ka šis būtu kroplis. Eu, es esu gulbis, čubāri.. Prikoļi?

Atklāti sakot, es iziešu ārā bez garnējuma. Es jūtos slikti, nenoliedzami. Interesanti, vai es vismaz kaut ko mācos visā šitajā?
"Kāda jēga?" es gribētu citēt savu dēlu. Kāda jēga visu šito pat rakstīt. Jāatslābinās un jālaiž pa burbuli. Var būt, ka uznesīs atkal augšā.
Nav ko spirināties vairs, nav.

Ja par Dzīves Uzdevumu pieņem izdzīvošanu, tad paldiesdievam par kognitīvo disonansi.
Izdzīvošana noteikti ir primārais uzdevums tiem, kas ir vecāki, jo visbriesmīgākais, ko vecāks var nodarīt bērnam, ir pamest viņu.

Ak, cik tas ir nenormāli forši - iedzert labā kompānijā.
Vispār jādzer biežāk. Un jāiziet.
No mātes un mājsaimnieces lomas biežāk jāatsitās, citādi jau arī tām kvalitāte krītās,
ja naktsmaiņa nedabū savu čūskas maizi.

Es šodien esmu nolēmusi, ka es gribu pateikt visus vārdus, kas man sakāmi.
Tie būs - pēkšņas mīlestības vārdi, ko saņems garāmgājēji
tie būs - nepamatoti apvainojumi
tā būs apziņas plūsme, kas iznesīs atlūzas, pūstošu jūraszāļu zampas un visdziļāko ūdeņu pērles.
Tā būs dzīve, ko es dzīvošu, lūzīšu kritīšu uz ceļiem rāpošu.
un es dzeršu un vienalga dziļi elpošu kaut aizsmakusi būšu.
un ja izdosies kādu brīdi saulē guļot pievērtām acīm vērot garām plūstošo upi,
tas lai paliek akmens manā plaukstā,
paipalas oliņa, ūdenslilijas pumpurs
mans bērniņš
putniņš
plivinātājs
vēja taisītājs
pasaules lielākās cigaretes pīpētājs

visi vārdi, kas man sakāmi būs skaļi dusmīgi kategoriski, nevietā pateikti, pa virsu uzrunāti, nepieklājīgi
visi tie vārdi viņi nebūs svinīgi viņi būs prasti, jo es esmu par sarežģītu
lai ietilptu, lai saprastu,
lai dzīvotu

Es strādāšu par tranšeju, sliedi, sniega kaudzi un pateikšu daudz ko muļķīgu un lieku
Es biju sliktais ķīnietis un tagad es piedzimšu vēlreiz
šoreiz, cerams, par labo slieku

8:30 dipdipdip mammu, es gribu jau ēst
labrīt! es gribu vēl pagulētledusskapījogurtsnuinitaskurštevgaršoar bumbiņām
labi
8:35 dipdipdip mammu māsiņai acis jau vaļā
skaidrs, tu tak viņu pamodināji ar savu dipināšanu
gribi vēlkautko ieēst?
Jā.
8:40 vāra putru
8:55 bērni ēd, madlēna pusi izbaro man un piecūko visu māju
9:05-9:20 Tīru māju pēc brokastīm, pārģērbju madlēnu
9:30 Madlēnai kaka. pārģērbšanās 2.
izskalot T degunu ar jūras ūdeni,
iepilināt T pilienus
Izskalot degunu ar Nisita M,
iepilināt M pilienus
iepilināt piecus pilienus siltā ūdenī T, lai lēni izdzer
Singulair tablete T
iepilināt 25 Sinupret ūdenī, lai T izdzer
Aerosols zilais T
Trīs graudiņi no katras no trim homeopātiskajām burciņām M
Aerosols oranžais T
Iededzināt ēterisko eļļu bērnistabā
Masēt un izbungāt muguriņu ar lavandas eļļu T tad krkliņš
Masēt pēdiņas T, tad zeķes
masēt un izbungāt muguru M, tad krekliņš
masēt pēdiņas M, tad zeķītes
Uzvārīt labi daudz kumelīšu tējas, dot T un M lai dzer cik lien

Diena tikai sākusies ohmyohmy

bet mums piektdien būs pankūkas un vienādiņ esam pārguruši, bet laimīgi
paši pa savām MĀJĀM

Čau, neredzamie kaķi! Esmu līdz rītdienai palikusi bez telefona.
Līdz pirmajam septembrim atlikušas vien divas dienas.
Vai kāds no jums var rīt ap diviem ierasties uz Vienības Gatvi 83, lai palīdzētu īstenoties tam,
ka Timotejs uz pirmo skolas dienu varētu doties pats no savām mājām?

P.S. Rakstiet pm feisītī, ja nu tieciet.