- - Post a comment

Es šodien esmu nolēmusi, ka es gribu pateikt visus vārdus, kas man sakāmi.
Tie būs - pēkšņas mīlestības vārdi, ko saņems garāmgājēji
tie būs - nepamatoti apvainojumi
tā būs apziņas plūsme, kas iznesīs atlūzas, pūstošu jūraszāļu zampas un visdziļāko ūdeņu pērles.
Tā būs dzīve, ko es dzīvošu, lūzīšu kritīšu uz ceļiem rāpošu.
un es dzeršu un vienalga dziļi elpošu kaut aizsmakusi būšu.
un ja izdosies kādu brīdi saulē guļot pievērtām acīm vērot garām plūstošo upi,
tas lai paliek akmens manā plaukstā,
paipalas oliņa, ūdenslilijas pumpurs
mans bērniņš
putniņš
plivinātājs
vēja taisītājs
pasaules lielākās cigaretes pīpētājs

visi vārdi, kas man sakāmi būs skaļi dusmīgi kategoriski, nevietā pateikti, pa virsu uzrunāti, nepieklājīgi
visi tie vārdi viņi nebūs svinīgi viņi būs prasti, jo es esmu par sarežģītu
lai ietilptu, lai saprastu,
lai dzīvotu

Es strādāšu par tranšeju, sliedi, sniega kaudzi un pateikšu daudz ko muļķīgu un lieku
Es biju sliktais ķīnietis un tagad es piedzimšu vēlreiz
šoreiz, cerams, par labo slieku