- - everything special

Piecēlāmies ap vienpadsmitiem, sapulcējāmies un lēnā garā visi (Timotejs, Es, san un beigu beigās tomēr arī neizlēmīgais Kaspars)pastaigājoties devāmies uz tirgu. Jaciņas un žaketes sabāzām ratu apakšā- kāda vajadzība, ja ir iespēja ļaut pārsteidzoši siltajai oranžajai atvasaras saulei, ispējams, pēdējo reizi pagramstīties ap pleciem.
Latiņā pie nometņu ielas pagrieziena nopirkām bauskas veselības dzērienu un mūsu gājienam piebiedrojās varna.
Tirgū iegādājāmies daudz ko. Bija jauki. Karsti un smaržīgi.
Varna atceļā atgriezās savās mājas- nezinu, ko darīja viņa, bet mēs, kad pārnācām mājās, bijām pārāk noguruši, lai darītu jebko.
Tāpēc neko nedarījām un ļāvām Dao mūs sakārtot kā kociņus sakārto viļņi izskalojot krastā.
Kaspars ieskalojās verandā un klusi iesvempies šūpuļtīklā iegrima Fandorina piedzīvojumu lasīšanā. Timotejs paēda, pačīkstēja un aizmiga, mēs ar san slinki atlaidušās noskatījāmies vairākas In Treatment sērijas. Pārtraukumos uzkodām dievīgas tomātmaiizes (tomātu šķirne- vērša sirds- ņaaaaaam) ar saldu baltu kafiju, ko visiem "neko nedarīšanā" iesaistītajiem (izņemot Timoteju, kurš vēl nedrīkst) laipni pienesu.
Tā mēs neko nedarījām, līdz, ap deviņiem, nolēmām, ka jāsāk gatavot, lai ap 24:00 būtu gatavs ēdiens, kā jau ierasts mūsmājās.
Pierunāju Kasparu nomazgāt traukus, pati kopā ar san sāku sagatavot apcepšanai dārzeņus, bet Timotiņš to visu vēroja. Drīz jau ieradās varna ar salvijas lapām, kuras tik nepieciešamas itāļu receptei, pēc kuras sagatavojām liellopa gaļu.
Kamēr katlā lēni mutuļoja rītdienas buljons, pa visu virtuvi un dzīvojamo istabu iepletās un pēcāk pakāpeniski ap plīts četriem riņķiem sadrūzmējās vakariņu sastāvdaļas, tikmēr varna mums stāstīja par dzīves netaisnībām, viltvāržiem un gļēvuļiem, pie reizes konsultēdama pavārmākslas jautājumos. Un tāpat kā Pelnrušķīte, īsi pirms divpadsmitiem- tieši tad, kad vakariņu neatvairāmais aromāts izplatījās pa visu violeto māju līdz pat "Dimensijai"- aizsteidzās pie ļaunās pamātes, lai atkal pārvērstos par ķirbi.
Nedaudz paskumām, bet atguvušies iekārtojām verandu vakar- ēšanai.
Smējāmies, ka pēc tādām vakariņām kārojas ierakstīt cibā kaut ko filosofisku, piemēram;
Itāļu virtuve sāk dominēt verandā. Pietrūkst tikai kianti. Paraksts; Platons un Aristotelis.
Pēc brīnišķīgajām vakariņām Kaspars atkal iegūlās šūpuļtīklā ar Fandorinu pie sāniem, bet mēs ar san noskatījāmies vēl pāris eksistenciālu in treatment sēriju.
Nodomāju, ka dzīvē ir tā, kā tajā citātā no sazinkurienes;
"we dance a circle dance an suppose,
but the secret sits in the middle and knows"
Daudz laika mēs pavadam cenšoties domās atgriezties savas dzīves sāpīgākajos mirkļos, lai tos beidzot izdzīvotu un atstātu, citu daļu laika mēs pavadām, cenšoties aizbēgt no šiem sāpīgajiem mirkļiem, lai sevi nesāpinātu. Augstākā matemātika, lai tiktu pie rezultāta 0 ir tas ar ko pārsvarā nodarbojamies.
Bet ir dažas tādas dienas kā šī, kad mēs no tā visa atpūšamies.
Piemēram, es šodien priecājos ieraudzīt, ka manā kalendāra lodziņā 16. augusts, svētdiena, nebija rakstīts nekas.