- - Lūk

Kamēr es sevi tik šausmīgi nicināšu no iekšām un riebšos no ārām, domāju, nekas nevar tā pa īstam un pamatīgi mainīties.
Nezinu no kurienes pat sākt. Var būt jāatsāk terapija? Esmu tai pavisam zaudējusi ticību, bet kaut kas ir jādara.
Vajadzētu sākt mācīties dziedāt. Zinu, ka man ir tāda pavisam novārtā atstāta dāvana.
Ilgojas jau katrs pēc kā nezināma un cēla un kaut kā jāmēģina izlauzties no savas tumsonības.
Viss, kas manī pēdējos gados ir no mākslas, ir bērnu grāmatas un to ilustrācijas.
Kaut kā ļoti bezcerīgi.

Ir tomēr jāatzīst, ka nav jau arī par ko īsti runāt arī ar pašiem labākajiem un pretīmnākošamajamajàkiem, ja neko nepiedzīvo.