- - aaa

Šodien tāda normāla diena, beidzot. Tikai nezkāpēc negribās, lai Kaspars nāk mājā. Neļaus rakstīt.
Mamma beidzot atsākusi rakstīt. Ne tikai es, bet arī I.Z. un U.T. un vēl visādi cienījami frukti jau gadiem gaida, kad beidzot...
Nu saņēmusies, vecā vāvere! Tā tik turēt! Es jau arī iesākumā biju nobijusies, vai roka nebūs atradusi no spalvaskāta un tāda ļengana kļvusi uz banālībām, bet nē. Vispār- respect! Baigais prieks.
Ta viņa brauks uz Grieķiju un man būs vientulīgi un mājās ir ārprātīgi auksts.
Šodien nopirku čības. Biju uz tikšanos ar Kiru Muratovu. Dabūju stipendiju, bet Kasparam to neteikšu. (Pirkšu Hello Kitty pārsteigumu olas u n iešu uz kino, ēdīšu saldumus un pirkšu visādas mantas, vai varbūt krāšu ceļojumam)
Kira Muratova ir zajebis vecene. Vienīgais- baigi deprīgā. Bija uz to tikšanos paņēmusi līdzi vienu zaļīgu, nedaudz histērisku filmu mākslinieku ar sievietes balsi un glītu, sērīgu meiteni, kura izskatījās pēc vāveres ar acu zīlītēm hokeja šaibu izmēros.
Pati Muratova bija postmoderni anti-rietumvērtībsistēmīga un vispārcilvēciskumu apšaubīga un nāvīgi davījoša, lai gan it kā neko no sevis neiztaisīja. Vienvārdsakot- nāvīgi gudra sieva, baigais frukts un arī melnā spārna pieskāriens.
"ķirsī" uztaisīju nogurušajai mātei nelielu grūtnieču histētiju. (Tā jau viņai vajag- tūliņ jau brauks uz Grieķiju, rhrhhhhhhhhh) beidzot izraudājos pa 100 gadiem. azbesta vecene es.

Kaspars nāk!!!
Jāslēdz nost!

Čau!