- - Pamošanās

Atkal jau pamodos no sapņa, kur oranžā saulrietā mēs ar izdomātiem un kādreizējiem draugiem, jauni un skaisti gaumīgi jokojām. Pavērtas baltas verandas durvis. Gaisā bija maģija. Viss spīguļoja zeltainā gaismā un skaidri varēja just, ka kāds mani mīl un, ka ir par ko.
Meita modināja trīs, vai četras reizes. Katru reizi cerēju vēl novilkt kaut kā, izspiest tos pēdējos sapņa tēlus tā, lai tie līdzenāk piezemējas manā aukstajā un asajā realitātē. Nav viegli atkopties pēc pamošanās. Meita pa to laiku uzrīkojusi vēl trim lellēm frizētavu. Labi. Sieramaizes apēdām. Tūliņ jau es zīmēšu papīrlelles.
Un man ir grāmata, kur paslēpties. Un vakarā es varēšu iedzert pudeli alus. Ledusskapī ir. Gan jau kaut kā izdzīvosim. Vēl kādus 10 gadus man vajadzētu izspiest.