Kā citiem iet?

« previous entry | next entry »
Sep. 18th, 2019 | 10:48 am

Klausaities, a tā jābūt, ka Tev (/man) riebjas, via ir neērti par savu radījumu - t.i. dzejoli, filmu, etc - ?

Daudzi izcili autori un cilvēki, kuri man daudz maz autoritātes tā kaut kā apgalvo.

Es te tā domāju un nevaru saprast.

Jo man ļoti patīk viss, ko es uzdaru. Arī, ja es redzu kaut ko ko būtu darījusi ar šodienas acīm savādāk, es saprotu to, kāpēc savā laikā tas iegūlis to što nada, vai kāpēc aktualizējies vēlāk, vai kāpēc stāv pāri laikam. Un no probs.

Ar to, kā dzīvoju savu dzīvi, lūk, man lielas problēmas un nevaru uz sevi skatīties brīžiem aiz šausmām, dusmām, vai nicinājuma, bet ar mākslu viss čikiniekā. Tur templis. Tur jah lives.

A tas ir normāli, dakter?

Kā jums ar to?

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {4}

(no subject)

from: [info]lasitajs
date: Sep. 18th, 2019 - 12:52 pm
Link

Mana seja jūt spēcīgu vēlmi saviebties, ja gadās dzirdēt savu agrīno daiļradi.
"Agrīnā" - tas ir viss, kas radīts līdz, apmēram, pagājušajai ceturtdienai (un tā vienādiņ uz priekšu).

Reply