Happily ever afterparty (Nobeidzot Ievas attiecību sadaļu.)

« previous entry | next entry »
May. 7th, 2018 | 04:58 pm

Pieļauju, ka jūs man inkriminēsiet kažoka mešanu uz otru pusi, bet.
Domāju, ka man ar Donkihotu ir ļoti paveicies. Var būt, ka tieši tas, ka viņš ir drusku atrauts no zemes, ir mūsu lielākais ieguvums.
Ar tādu intensitāti un trigeru kažoku, kā man citādi ir diezgan pagrūti sadzīvot.
Grūti ir (a kam viegli), kad viņš ir pilnīgi neaizsniedzams, tad iestājas cilpa, kurā es mēģinu pietuvoties, bet viņš atraujas un no tā es mēģinu vēl vairāk pietuvoties un viņš vēl vairāk atraujas utt utjp. Kamēr es eksplodēju. Bet tur jau nav vainīgas ne bijušās draudzenes, ne tagadējie darbi - tik daudz cik lēnīgs un maigs rakturs un liela vajadzība pēc vienatnes, kas saduras ar manu ekspansīvo intensitāti (sorrz, born that way).

Un paldies, paldies, ka visi cepjaties man līdzi visādās dzīves nebūšanās!
Protams, ka sūds pret mūžību, bet paldies, paldies par uzmanību.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {7}

putns

(no subject)

from: [info]dumshputns
date: May. 8th, 2018 - 12:00 pm
Link

Visi sūdi rožu audzēšanai labi ;). Ja tik ir mīlestība, tad parok apakšā un plaucē ziedus no tiem. Un tam mūsu dažādās dabas ar visiem tarakāniem labi der.

Reply