- - Nevis "kāpēc?" bet "kā?"

Biju Ķīnas nometnē.
Rietumi sucks.
Gribu atpakaļ.
Bērni (7- 16.g, 30 gb) ļoti jauki un gudri. Daži pat pārāk.
Esmu nedaudz apguvusi tai-chi, no rītiem eju kontrastdušā, līdzsvaroju savu Ki, esmu iepazinusi Konfūciju, parodējusi kanji, iedziļinājusies mācībā par dao un de, zīlējusi pēc "pārmaiņu grāmatas" un atsākusi smēķēt.
Un vēl- pirmoreiz spiningoju (neko nenoķēru, bet, vismaz, piesmēlu Vikingam pilnas professional makšķernieku bikses ar ūdeni un pakaifoju no tās moonwalking sajūtas, kas rodās, ūdenī tādas valkājot), uzkachāju volejbola un futbola skillus; karoche- esmu šeit un tagad, pie tam ar lielu baudu!
Viekārši ir pārāk daudz jauka noticis, lai to visu tik veikli aprakstītu kā gribētos, bet es to noteikti (?) vēlāk izdarīšu, jo visas "dzirdīgās ausis" ir tālāk kā kliedziena attālumā, tāpēc būs vien jāapmierinās ar jūsu "redzigajām acīm", burta draugi!

Eh. Nu vienvārdsakot; Patiešām to nevar tā vienkārši... nu... koroche
Vārds, ko iespējams pateikt, nav mūžībai sacītais vārds, Dao, ko iespējams izteikt, nav mūžīgi esošais Dao. /Lao Tzsi/

Nu, piemēram; eju es stundu gar jūras krastu un atrodu tur vienīgo iepriekšējā dienā nosviesto plakano akmeni ar hieroglifu "Dao" (tos Gudrais Ezis mēģināja visiem notirgot pa piecpadsmit santīmiem)



Mazliet Tukšuma.



Parīt uz muļķīgo Tallinu (un ko es tur meklēšu?)



Visi mani draugi ir šeit; Tādi dzīvnieki kā Susļiks, Bruņurupucis, Sēne... Eh. Santa. KO es bez viņiem iesākšu?

Da vispār daudz ko- un lielākoties- es ielgošos- un tad, kad atbraukšu, būs brīnumjauki!


Kā Lao Tzsi; "Draugs atgriezies no tālām zemēm. Vai tas nav prieks?"




Ka-Chi-Mai