- - Dzen

Uzliku savu jauno Robina Huda cepuri, paņēmu baltas kafijas krūzi un izgāju savilkties.
Vietā, kur trīs ielas krustojioties veido trīsstūri, saule spīdēja "in a spectacular way".
Vienvārdsakot, gaisma krita izvēlīgi kā teātrī, pie tam vēl bija tāda uzmundrinoši koša kā pavasarī.
Brīnišķīgās ainas apburta, piesēdu uz it kā speciāli no apmales akmeņiem izliktā partera.
(Daudz ērtāk, kā sēdēt Doma baznīcas solos.)
Iemalkoju kafiju, piešķīlu smēķi - un tur jau viņi bija.
No Āgenskalna tirgus puses Pludmales Patruļas cienīgā gaitā, mirgodami saules gaismā,
iznira trīs melnbalti stāvi.
Viņiem nebija kur spukt - mans nekautrais smaids līksmi un nepārprotami vēstīja:
"Es vēlos parunāt par Jēzu!"
Brīvās vietas skatītāju rindās aicināt aicināja.
Šķībā izkārtne "Sauna" ielas tajā pusē nespēja viņus piesegt.
Kautrie Smita apustuļi saņēmās drosmi un asfaltam piekaltiem skatieniem aizsteidzās uz vecās televīzijas pusi.
Es ieelpoju mazliet saules un te nu es esmu un jums to stāstu.