![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
..par milzīgo klusuma pauzi. Tā kā uz divām ar pusi nedēļām bija atbraucis mans ne tiešais radinieks, proti, brālis (ārzemju apmaiņas un sadarbības birojs var iet uzkārties, jo šo pērli es atcerēšos ilgi), tad aptuvenais ikdienas režīms bija brokastis-darbs-mājas-paķert somu-prom uz apskates objektu-vēlu vakarā atpakaļ mājās-paēst vakariņas-iet gulēt un nākamajā dienā tas pats. Māja nav tīrīta kopā trīs nedēļas, jo vienkārši nebija laika.
Vakar viņš aizbrauca (vēl arvien kā mans ne tiešais radinieks, lai arī mana departamenta vadītāja solīja to nokārtot, again - šo es atcerēšos), tāpēc tuvākajā laikā uztaps šādi tādi pārspriedumi (protams, ka ar bildēm) par rāpšanos Lielajā Ķīnas mūri, elpu aizraujošu skaistumu Vasaras pilī, Aizliegtās pilsētas masīvajām būvēm un skatu no Pekinas augstākā punkta, proti, debesskrāpja 80. stāva.
Visam pa vidu paspēju saslimt, satikt vadību no Latvijas, iemācīties pagatavot normālas, latvieša kuņģim saprotamas vakariņas un saprast, ka es ārkārtīgi mīlu savu ģimeni un draugus, un man viņu ļotiļotiļoti pietrūkst (kas nav nekāds jaunums, bet ikdienā jau tādas "pašsaprotamas" lietas pieņemam kā noklusējumu un nepievēršam uzmanību).
Vakar viņš aizbrauca (vēl arvien kā mans ne tiešais radinieks, lai arī mana departamenta vadītāja solīja to nokārtot, again - šo es atcerēšos), tāpēc tuvākajā laikā uztaps šādi tādi pārspriedumi (protams, ka ar bildēm) par rāpšanos Lielajā Ķīnas mūri, elpu aizraujošu skaistumu Vasaras pilī, Aizliegtās pilsētas masīvajām būvēm un skatu no Pekinas augstākā punkta, proti, debesskrāpja 80. stāva.
Visam pa vidu paspēju saslimt, satikt vadību no Latvijas, iemācīties pagatavot normālas, latvieša kuņģim saprotamas vakariņas un saprast, ka es ārkārtīgi mīlu savu ģimeni un draugus, un man viņu ļotiļotiļoti pietrūkst (kas nav nekāds jaunums, bet ikdienā jau tādas "pašsaprotamas" lietas pieņemam kā noklusējumu un nepievēršam uzmanību).
Bet vispār, ja cilvēks aizbrauc uz Pekinu, tad nedēļu tur tik tiešām ir ko darīt atliektiem galiem? Un kādi ir tēriņi uz vietas?
Priecātos par kādu realizējamu apskašu plānu - uz priekšdienām.
Ja visi nepieciešamie dokumenti ir (un piemaksā papildus), tad vīzu var dabūt trīs dienu laikā - iesniedz pirmdien un saņem trešdien. Pašai man bija nedēļa, jo negribējās piemaksāt, bet brālim laiks spieda un viss sanāca 3 dienu laikā. :) Pieņemšanas laiki gan viņiem vēstniecībā muļķīgi. :(
Ir diezgan daudz apskates objektu un ir objekti, kuriem jāvelta teju visa diena kaut vai tāpēc, ka līdz turienei jātiek - lieli attālumi. Piemēram, līdz Ķīnas mūrim (tuvākajai sekcijai) tikt mums bija apm stunda metro, tad apm stunda vilcienā, tad pats mūris (atkarībā no kāpšanas ātruma un tūristu daudzuma - 2 līdz 3 h) un tad atpakaļceļš. Atkarīgs, protams, kur dzīvo arī, no centra uz visām pusēm varētu būt ātrāk, bet mēs startējām no manas universitātes pilsētiņas, kas skaitās diezgan nomalē.
Aizliegtā pilsēta ir ļoti liela, Vasaras pils teritorija arī ir milzīga (to nemaz visu neizstaigājām), parki arī nav mazi. Ir vairāki tempļi (mēs bijām divos, bet ir vēl gan Pekinā, gan tuvā apkaimē), iepirkšanās ielas un tirgi (gan lai pakaulētos, gan lai vnk paskatītos, ko visu pārdod un kā to mēģina izdarīt), dīvaino uzkodu iela (skorpioni, jūraszvaigznes un arī normālas un garšīgas lietas), bāru un klubu kvartāls, olimpiskais stadions un parks un vēl daudz kas. Darīt ir ko. Laiku gan visvairāk apēd attālumi un pārvietošanās un centieni nekur netrāpīt sastrēgumstundā un trāpīt visur līdz slēgšanai.
Izmaksas... Hmm.. Ieejas biļetes apskates objektos svārstās no 2 juaņām (Imperiālais parks, kurā gan nebijām) līdz 140 juaņām (Putna ligzda + ūdens kubs), 1 juaņa = 0,14 EUR. Ēšana ir diezgan lēta, ja ēd ķīniešu pašu iestādījumos (trīs cilvēki samaksājām 93 juaņas par maltīti, kuru nevarējām pabeigt, Pekinas pīle trīs cilvēkiem izmaksāja 80 juaņas katram), ja staigā pa ārzemniekiem domātiem restorāniem, tad, protams, dārgi sanāk. Sabiedriskais transports ir lēts - no viena pilsētas gala līdz otram ar metro ir apm stunda un tas maksā 6 juaņas. Vilciens uz Ķīnas mūri - 6 juaņas. Es teiktu, ka dārgākais ir tikt līdz šejienei. Tikai nedrīkst braukt ar domu, ka te viss ir lēts, jo Made in China, jo drēbes utml lietas ir lētas tikai no ielas pārdevējiem, veikalos dažbrīd ir dārgāk nekā Latvijā.
Uzrakstīšu kaut kad nedaudz vēlāk, ko un kā darījām mēs un cik tas izmaksāja un ko mēs varbūt darītu nedaudz citādāk, ja būtu zinājuši, kas un kā. :) Jo to, ko apskatījām, ieteiktu ikvienam.