| Tev, mīļā... Zinu, ka esi tepat... |
[11. Aug 2008|17:43] |
Pat tad, kad Tu esi tālu, tālu... tālu Es domās esmu ar Tevi un stāvu, noskumis stāvu. Bet sirds mana jūt, bet sirds man jūt, tā jūt Ka mīla zūd, ka mīla zūd... Piedod mīļā, piedod man Ka neesmu ar Tevi šobrīd es Piedod mīļā piedod gan, lai mākoņi skumjas projām nes. Ai, sirds mana sāp, ai, sirds mana sāp, kā sāp.
Tieši tāpēc, ka nemīli mani, es nespēju dzīvot Mīļā, lūdzu, zvani, Tavas lūpas un Tavas acis, Kad beidzot mīlas vārdus sacīs!?
Laukakmens uz stūra un bērzu birzs Tāpat kā mūsu mīla rudens lapas birst Tāds tukšums dvēselē, ka baigi kļūst Nu vai tad kāds no tā sev kaut ko gūst? Tik sāpe manā sirdī par Tevi stāsta Un cerības kā zvaigznes apkārt bārsta Tik rasā samirkušas kājas Es eju pie Tevis, tur ir manas mājas Uz pasaules šīs par Tevi domāt tik spēju Es pie Tevis eju, pie Tevis eju Ja atraidīsi es neizturēšu, ak, neizturēšu... |
|
|
| Comments: |
ilgi slēpu sirdī savā, nevaru vairs ilgāk slēpties
medalja dzejdarim! kad slikti, tad jau tas labàkais näk àrà. liec tikai visu laukà!
uz pasūtījumu jau nenāk..
O jā, šitais mums ar vienu korešu ir bieži dziedāts.
mjā, Armands smuki sadzejojis! :] :D Tai dziesmai Vienmēr tu, kurā skan šie skaistie vārdi , ar nav ne vainas! mhmmhmh :] | |