| # Pārdomas - lepnums, izglītība, es nedomāju par reālo dzīvi, MA |
[16. Apr 2005|12:46] |
|
|
|
|
| Comments: |
Piekrītu Tev par romantiku... Bet tajos tusos, tās jau nav attiecības, tā ir tikai iekāres apmierināšana. Romantika... Tā jau ir tāda lieta, kas mūsdienās jau nav visiem... Tas ir skaisti, ļoti skaisti... Ir jau tā, ka, ja ar konkrēto cilvēku vēlies nopietnas attiecības, tad jau notiek tā pamazām, tā, kā rakstīji. Bet, kad tusā ieraugi kādu- "Vāu!", un it īpaši, ja vairs neesi skaidrā, tad- "Es gribu! Es ņemšu!". Un viss, nākamajā rītā varbūt pat neatceries... Bet es tomēr cienu tos cilvēkus, kas tā nerīkojas.
ehhh... bet skatoties uz tiem Vāu tipa notikumiem nekādas noskaņas uz romantiku nav. Gribas noslēgties kautkur vinatnē, jo sāku spriest par visām sievietēm kā tām tur Vāu tipa. Sāku domāt, ka esmu zoodārza iemītnieks, kas ticis svešā krātiņā. Kļūst nepatīkami dzīvot.
Kad liekas, ka esi vienīgais, kam vajag ko vairāk par nodrāšanos? Pazīstama sajūta... Bet šķiet, ka neesmu tāds vienīgais ;) Tas priecē!
Da man principā tikai to 'vairāk' arī vajag. Drāšanās ir tikai sāls kripatiņa galvenajam ēdienam. Protams, jo vairāk galvenā ēdiena, jo vairāk vajag arī sālīt. :-D Galveno ēdienu bez sāls var ēst un būšu paēdis, bet ēst vienu pašu sāli... :-D | |