Kas tā par attieksmi, ka tu nenāc uz darbu, jo esi "slims" (pieņemu, ka ar pohām)? Nahujam dzert un drāzties visu nakti, ja citiem tavā vietā jāstrādā dubultā? Vairāk nekā egoistiski. Besī man ārā šitā visatļautība, vājie raksturi un nevarīgie organismi. Ja nemāki dzert un drāzties, tad nedzer un nedrāzies :D
Paula ir forša, bet tā dzert&drāzties puse kaut kā pēdējā laikā pārāk bieži lien uz āru. Pilnīgi izprotu darba attiecības un ārpus-darba attiecības. Dažreiz darba laikā gribētos tam cilvēkam vienkārši iesist un uzbļaut, lai strādā, nevis draudzējas pa labi un pa kreisi. Darbs ir faking darbs, tas ir jādara ātri un ar pilnu atdevi, nevis ar kaut kādu miumiumiu. Jā, visi cilvēki neatstās tev dzeramnaudu tikai tāpēc, ka tu esi izziepējusi ceļu uz viņu dirsām. Wow, šoks. Bet dažreiz tomēr besī, ja tavus centienus nenovērtē. Nu, tas ir, manus. Es gan savu ceļu nekur neziepēju, es vienkārši esmu jauka saulīte D: kurai drīz būs laiks norietēt, jo rītdien agri jāceļas un jāstrādā kā kamielim.
No vienas puses jau baigi labi šitādas aktīvās dienas/nedēļas, bet brīžiem var just to, ka smadzenes atslēdzas un vairs nerubī to, ko tām vajadzētu rubīt. Un tur neko nevar padarīt.
Šodien iegāju tādā ātrumā, ka pat mājupceļā kustējos paātrināti, sperot 2 pakāpienus, ne vienu, pat uz eskalatora! Varbūt pie vainas pāris malku "kļūdas kafijas".
Vēl es redzēju tarakānu, un oranžu vēmekli, kā arī neapzināti apšmaucu vienu sievieti par mārciņu. JĀ!

Ewa ir tik smieklīga, es nevaru. Tā viņas dusmošanās ir kaut kas fantastisks. Viņa var "izkurwoties" visskaistāk. īpaši bļaudama izskrienot no wc ar neaizpogātām biksēm :D smieklīga, bet nogurdinoša diena.

Ar Stellu un viņas mammu dzeram igauņu vīnu, ēdam igauņu rupjmaizi (kas ir diezgan ņamma!) un runājām samiksētā angļu/krievu/igauņu valodā (es ar Stellu angliski, viņas, protams, savā starpā igauniski, un es ar viņas mammu krieviski).

Šodienas guvums - šķīvis. Kāds no Starbucks bija ēdis mūsu āra terasē un atstājis tur savas drazas. Vācu nost, pieskaitot šķīvi pie drazas, un savācu sev, jo mums ir šķīvju trūkums, bet kas gan var būt labāks par haļavnu šķīvi? :D 2 haļavni šķīvji! Bet otrs vēl nav nav. Pagaidām! Hahā!

Suns diedelē kūkas, maizītes un visu iespējamo. Viņam izdodas. Suns tāds.

Slinkums rakstīt, bet priecīgi, ka ar katru stundu 13. oktobris pietuvojas arvien vairāk :>

Mums pie sienas tagad ir kaķīši.

Arvien sekoju līdzi tam, lai katru dienu būtu pa kaut kādam ierakstam. Vienalga kādam, bet ierakstam.

Šodien pie Stellas atlidoja/atbrauca mamma. Saveda igauņu rupjmaizi un saldumus dīvainos iepakojumos (uz kastes attēloti "igauņi", kuri vairāk izskatās pēc troļļiem vai arī cilvēkiem, kuri daudz dzer, jo tiem ir sarkani un lieli deguni). Tiku arī pie krūzītes ar kaķi un piespraudes, bet ne jau tās apaļās un tizlās, bet ar keramikas zaķīti. Verijs naiss.

Tagad, pusnaktī, Stella atvēra šokolādi un piebāza man pie sejas. Tagad sēž un bauda to, kārdinot mani.Es neizturēju, lai gan zobi jau bija iztīrīti. Nu arī es baudu lielisko Kalev :D (psc, cik neaizraujoši rakstu)

Ir sajūta, ka dzīvoklī parādās arvien jauni un jauni čaļi. Nevar pat saprast, vai viņi ciemojas vai ir te uz palikšanu. Viens (vai 2), kamēr itāļu čalis Yurijs ir Itālijā uz nedēļu, dzīvojas viņa istabā, bet mēs laikam neesam iepazinušies, lai gan viens (kurš varbūt nu jau dzīvo arī citā istabā), visu laiku piedāvā vai nu makaronus, vai palīdzēt kaut ko. It kā patīkami, it kā nezinu. Šodien viens čalis atvainojās, ka viņiem vairāk nav alus, jo tā jau pacienātu. Zāli gan neviens nepiedāvā, lai gan kurī katru vakaru. KATRU VAKARU! Liekas, ka nevienam no viņiem nav darba, jo viņi tikai ēd, dzer un pīpē. Vēl, protams, spēlē spēlītes un klausās tizlu mūziku.

Mūsu landlord's jau 4 dienas nedod ziņu. 16. datums ir īres iekasēšanas diena, bet neviens neliekas ne zinis. Nesaprotam, ko domāt, bet pašām arī negribas uzplīties. Varētu jau vienkārši aiztīties, bet nē. Katrā ziņā aizdomīgi. Mums ar Stellu vēl daļa depozīta nav samaksāta, tā ka vispār "maz" ir atstāts šeit. Ātri tas mēnesis pagājis.

Darbā ar Renāti un Ewu no ārā metamās kūkas noēdām visas ogas, pēc tam ar R riktīgi nasty likām pirkstus cauri visai kūkai un ēdām to, kas saķērās apkārt. Ewa teica, ka viņa gan zina, kas ir karotes un kādam nolūkam tās paredzētas.

Šodien prieka bildē saņēmu Cepsi melnā uzvalkā ar melnu kreklu. Ahhh, tik seksīgi. Pārējās emocijas paturēšu sev, rrr!
Vēl 23 dienas, yesyesyes!

"vazzāšu tevi aiz deguna"

"nebāz savu degunu cita darīšanās"

un citi degunu joki.

šodien kāds bija piečurājis vilcienu. bija pretīgi.

bet diena jauka! ļoti pat

Šodien man bija brīvdiena, un pirms 12h es vēl gulēju, bet nu atkal eju čučēt, lai pēc 6h celtos.
Iespējams rītvakar ar Stellu dosimies uz kādu "degošu" laivu vai kuģi. Nu ja.

[10:58:59 PM] Patrīcija: Stellas boss šodien stāstīja, ka ir redzējis, kā cilvēki mirst
[10:59:07 PM] Patrīcija: tā, ka kāds atnāk un nošauj kādu (ne darba vietā, bet viņa valstī, laikam Alžīrijā)
[10:59:41 PM] Patrīcija: un tagad Stella saka, ka moš viņa strādā kaut kādā teroristu pulcēšanās spotā :D un viņu lēnām pieradina pie tādām lietām
[11:01:06 PM] Patrīcija: lai dienā, kad kāds kādu nāk šaut, viņa to uztvertu gluži tā, it kā krūzīte ar kafiju būtu izlijusi
[11:01:10 PM] Patrīcija: un vajag satīrīt

[11:03:05 PM] Patrīcija: "I have killed lots of flies in my life. I don't even know the number. I've killed some butterflies as well. Just caught them and smashed their heads"
[11:03:30 PM] Patrīcija: "Then I had no feelings for them, but now I think it's disguisting"
[11:03:31 PM] Patrīcija: :D

Nu kaut kā tā.
Par pārējo man slinkums šovakar. Rīt brīvs, rīt jauna un svaiga diena!

Šodiena bija laba.
Cepetis ēda banānu, kamēr es rokā turēju prāvu gurķi un divus tomātus tā galā.

Metro redzēju pelīti, bet pie mājas redzēju vāverīti kuplastīti.
Un tad bija lietus.
Bet tagad arī ir labi. Jo Cepetim stāv gaisā.. dredi. Džonijs Dredo.

Laikam uznācis rudens doom and destruction periods vai arī meņkas runā atkal.

Viss tik nereāli kaitina! Cilvēki arī palikuši īpaši debīli. Man tie kitajozi tā zajebal, nu ko var mahāties, pienāks pie tevis kāds, loh, pagaidi, bļe.

Darbā visu dienu ļoti busy. Ļoti, ļoti. Neatceros pat tik cray reizi. Pusstundu no vietas stāvēju virtuvē (lai gan man tur nevajag būt vispār) kā tāds robots liku traukus trauku mazgājamajā mašīnā, ņēmu ārā tīros, liku iekšā netīros, uz riņķi vien. Vismaz nevajadzēja skatīties kā tie lopi lok un rij.

Ja tu faking redzi, ka nav pat kur apsēsties, tad ko tu sūdzies, ka ilgi jāgaida uz savu paiku? Ja tu nāc rīt kaut kādas omletes un tādas huiņas, tad rēķinies ar to, ka būs jāgaida, loh! Tās nav bulkas un kūkas, kuras tu vari dabūt pāris minūšu laikā.

Visbiežāk lietotā frāze: "Fucking customers"

Dažreiz brīnos, kā es varu savaldīties.

Pozitīvais šodienā bija tas, ka, verot vaļā šokolādes pulvera paku, viss uzlidoja man virsū. Sasmējos.
Vēl kamēr Justyna slaucīja uz grīdas nolijušo kaut ko, es viņai pārlecu pāri vardīš-style.
Un saruna ar vienu meiteni:
M - "Can I have..chocolate brownie?"
P - "One?"
M - "Chocolate brownie"
P - "One brownie?"
M - "Yes, brownie"
P - "I mean, would you like one or more?"
M - "Ahh, I thought you're saying "what"! Hahaa"

Nu lūk tā.

Kamēr es iztēlojos, ka dziedu operu, suns pie gultas skaļi smilkst. Čoča vai kā, īsti neesmu vēl sapratusi šo 2 vai pat 3 nedēļu laikā, bet drīz jau būs mēnesis kā te dzīvojam. Viņa nekad nerej, bet ar mani saņurdās un sasmilkstinās.

Vakardien Gunita piedāvāja reizi nedēļā doties uz ar zirgu jāšanas apmācībām, bet tā kā man zirgi tik ļoti necepī un es nedomāju kļūt par policisti zirgu patruļā, tad nu atteicos. Vispār nesaprotu, kāda īsti jēga tādām patruļām. Zirgi tikai piedirš ceļu un viss. Vai tad nu kāds sirmā bērīti rikšos pakaļ ļaundarim, kuru redzīgā miliča acs pamanījusi? Ko viņi vispār tā cenšas panākt? Izskatās jau varenmajestātiski (pirms zirgs noliek kluci vai notecina siekalu), bet tas, manā skatījumā, arī viss.

Visu dienu līst, un man uzmācies kaut kāds negarīgais. Ar kolēģiem šodien īsti negribēju runāt, un visiem uzreiz šausmas un ārprāts, vai tik kas ar mani nav noticis. Atliek vien pateikt, ka gan jau žigulis drīz būs, tā visām sirdis mierīgas.

Vakardienas balodis arī šodien nav licies mierā. Menedžere stāstīja, ka jaunputniņš (jo es nezinu, vai tas ir jaunkundziņš vai jaunkundzīte) aizlīda aiz vienas kūku vitrīnas tā, ka ar savām putna smadzenēm nespēja izkļūt ārā, jo kāāā? No abām pusēm stikli? Viens regulārais klients palīdzēja atbīdīt ledusskapi, lai to lohu dabūtu ārā. Ar slotas kātu un lamām. Tas putns nav normāls.
Šajā pat sakarā varu teikt, ka vienu citu balodi šorīt ļoti bildināju. Sēdēja uz ielas lampas lietū, vērās apkārt un izskatījās mazliet nožēlojami. Tas noteikti nebija pasta balodis. Kā es to zinu? Viņam nebija vēstuļu somas pār spārnu, hahā!

No rīta vecs pāris metro tieši man izdomāja pajautāt, kā viņi varētu nokļūt līdz vienai citai pieturai. Viņi stāvēja pa vidu ejai pie liftiem, kur parasti visu laiku ir rindas un dahuja cilvēku, bet nu es arī tur nostājos un sāku skaidrot. Beigu beigās atdevu viņiem savu metro karti un noklausījos pateicības vārdus. Kad tiku stāvēt pirmā pie lifta, aiz manis bija jūra cilvēku. Parasti tādos brīžos, pirms atveras lifta durvis, gribas pagriesties pret visiem, uzmest kūkumu, noplivināt apmetni (kurš man tad pēkšņi būtu uzradies), mazliet iesēsties ceļgalos un čerkstošā balsī teikt "follow me, my precious minions".

Vēl pie šodienas labajiem darbiem varu pieskaitīt savu kļūdaino pārklausīšanos, kuras rezultātā viens regulārais klients tika pie dubultā kapučino, parastā vietā (4 espresso šoti). Viņš bija priecīgs.

Un, protams, nobeigumā es gribētu pateikt, ka saplēsu 2 piena trauciņus, par nepareizu cenu pārdevu 2 kūkveidīgas lietas un atkal jau ļoti sāpīgi atsitu elkoni. Paldies.

Es rakstu?

Parādīju Stellai tās neglītās botas, kuras reklamē pa_leeto. Šausminājos.
Tad teicu, ka šī ir mana dienasgrāmata, mans "blogs". Viņa jautāja, kāpēc es vairs nerakstu tik aktīvi kā agrāk. Man nav, ko atbildēt. Nu varbūt vienīgi to, ka esmu slinka pakaļa uz rakstīšanu, lai gan ar savu Cepsi varētu jau veselu romānu izdot (apjoma ziņā, ne satura).

Nu varbūt, varbūt jāatsāk, lai ir interesanti.

Šodien darbā - ietiepīgais balodis. Kādas 8 reizes nāca iekšā, menedžere dzenāja viņu turpu šurpu. It kā smieklīgi, bet it kā arī labi, ka nepiedirsa, jo baloža sūds uz grīdas neizklausās baigi sanitāri. Vispār jau jebkurš sūds uz grīdas neizklausās sanitāri. Par šo gan man vēl būtu daudz ko rakstīt (sūdu strūklakas no tualetēm, piemēram)

[12:06:45 AM] Cepsis: krāns, kas guļ pižikā
[12:06:49 AM] Cepsis: cik skaisti

man iet labi, nākotnes Pata
šovakar izklaidējos skaipā

"i am simple boy and i want who is my wife i keep all life very happy if my wife is happy me is happy if my wife is not happy me is not happy for me is very important wife, wife is every thing in the life beacuse if me have little problem me shere my problem my wife and my problem is half"

- skaisti

Kaut kad taps kārtīgs ieraksts, bet vispirms jāsakārto dzīve. Nedēļa laika, Pata.

Ligums 23:31
Cau! Es jau 3 gadus interesējos par zooseksu. Interesanti ka sunim daikts piebriest 15-25cm un sperma šķidra kā ūdens ar metālisku garšu spricējas pat 15min. Bet zirgam daikts ap 50cm un daikta galviņa kulaka lieluma,bet sperma ap puslitru un nedaudz rūgtena. Gribējās ar kādu parunāt,daudz zinu pastāstīt.

Jūs 23:32
wow

Ligums 23:35
Jā. Tiem daikti nav netīri kā liekās. Sunim erekcija pat stundu ilga. Jebkurš suns maksti ar super laiza,jo tiem patīk maksts aromāts.

Jūs 23:37
Kā Jūs to visu uzzinājāt?

Ligums 23:41
Daudz kas mēģināts ir un apspriests kuri arī ar to nodarbojas. Sunim daudz nevajag,pāris reizes jāpaslidina priekšāda šurpu turpu ka tam piebriedis jau liels. Zirgam atkal jābužina pavēdere,tad tam daikts lien ārā. Tiem daikti 7 reizes jūtīgāki nekā vīrietim.

Jūs 23:46
Interesanti. Vai Jums nešķiet, ka tā ir novirze no normas?

Ligums 23:48
Nē,daudzi un daudzas ar to nodarbojas. Tas ir stereotips ka fuj. Stāvoklī ar nevar palikt jo sperma tiem cita.

__________

bļeee.. man trūkst vārdu. Kāpēc man vienmēr uzraksta kaut kādi psihopāti? Šajā gadījumā zoofils..pizģec. Par to nevar kaut kur ziņot? Tas nav sodāms?

Bet kamdēļ tad prāts Tavs tumšāks ir tapis,
Ka neprātības runā kā tāds pustukšs skapis?
Vai lieki tās žēlabas klausīt Tev nākas,
Ka cilvēki nomirst, ka rodas tiem kārpas?
Vai tomēr to tumsmi kas citāds Tev ir devis,
Kāds ļaundaris tumšs, kāds noklīdis velis?

Divtūkstoši divisimt divdesmit divi -
Tik cilvēki krituši, sisti ar zivi.
Bet vispār jau viņi acis te griež
Manu cibu tie skata, savu laiku šķiež.

Pie sevis tie murmina, saka tā klusi:

"Ak zinu, es zinu, jau sen es to lasu.
Pa reizītei brīnos, sev galvu es kasu -
Kā idejas ienāk tai cilvēka prātā
Tik apbrīnojamā, dievišķā kārtā?"

Viss vienkārši ir, tur vaļas nav prātot

Šai vakarā dzejnieks manī ir modies,
Bet pienācis laiks pie miera tam doties.
Tāpēc es Tev, lasītāj, ardievas saku,
Lai viegli Tev nolikt nākamo kaku.


Woww, cik man ļoti vajadzētu iet gulēt, bet tas.. dzejnieks manī nerimst un negrib tas stāt
Tam mērķis ir viens - turpināt.
Līdz galam, vēl tālāk, līdz pasaules malai,
Bet nevar, nedrīkst, tas pāri ir skalai!
Skalai, kas norāda to, cik daudz ļauts
Laiku tērēt, zils paliek Tavs pauts.
Un nonācis viss ir stulbību zonā
Šķiet domas manas mērcētas samagonā.

ĀĀĀĀ, labunakti :D

Piezīme sev: nedrīkst dzert enerģijas dzērienus

Kaut kā pilnīga "forever alone" sajūta mani šovakar nomāc. Sniegs un labas ziņas mani iepriecināja, bet atkal esošie dubļi un cilvēku neatsaucība dzen izmisumā. Nav naudas, ir parādi (labākais, ka ne mani, bet nu jau jāmaksā man). Ir sapņi, nav enerģijas. Ja rīt neieskaita algu, tad viss dirsā. Stulbi, jo man patīk mans darbs, bet priekšnieka maiņa un tā pagaidu (cerams) nespēja sastrādāties galīgi sūkā. Arvien biežāk jādomā par to, kas būtu bijis, ja..
Mamma Vācijā, tētis Panamā, es +/- mājās starp nebeidzamajiem kašķiem par neko, starp stresu un vienā lielā nervu bojāšanā. Reāli, ja būtu šovs "Vai gribi būt nervozs?", es droši vien uzvarētu kā nemierīgākā un emocionāli nestabilākā persona rajonā. Varbūt tas ir no tā lielā, oranžā mēness, kas diezgan zemu karājas debessmalā.

Šodien atkal sapratu, cik gan izskats ir maldinošs. Sievete, kas izskatījās pēc iedomīgas bagātnieces, bija ļoti, ļoti jauka, smaidīga un patīkama sarunu biedrene, ko nevarētu teikt par tantiņām, kuras izskatās laipnas un nevainīgas, bet ir tādas pakaļas, ka brīnos, kā viņām vispār var būt bērni un mazbērni.

Visu laiku flirts un koķetēšanās apkārt, bet nekāda action. Mošk es nemaz neko negribu, tikai izliekos, ka gribu. Ej nu saproti sevi, Pata.

Šķiet, ka es to vien daru, kā atkārtojos. Visu jauko aizēno negatīvais, un pagaidām tik ļoti grūti noskaņot sevi uz pozitīvās nots, eh. Pagaidām.

H: I will try to make this trip happen.

un pirms pasaules gala mēs tiksimies

^___^

Jā, jā, visi runā par sniegu, bet nu un! Mani sniegs priecē, pazūd rudens slapjais pelēcīgums un lapu pļura uz ielām. Šorīt, paskatoties pa logu, sejā uzreiz parādījās smaids un sirdī miera sajūta. Man jau liekas, ka padara tas baltais brīnums pasauli mierpilnāku (neizdevies that's what she said joks..), mājas klusākas (jo biežāk pazūd elektrība, līdz ar to arī tv/radio un citi tehnikas radītie trokšņi) un cilvēkus mazliet noslēgtākus. Varbūt, lai siltumu nelaistu no sevis ārā, runājot ar citiem čelovekiem.. 

Ārā stulbs aukstums. Sniegs vēl būtu ok, ja nebūtu slapjš. Ja ir, tad ir, nevis kaut kāda pļeka.
Visu vakaru galvā skan Little Einsteins theme song, tik ļoti jau esmu izbesījusies dēļ tās!
Rītvakar vismaz būs apkure.
Darbā gan viss sagriezies otrādāk. Mūsu priekšnieku nomainīs cits, un iemeslus neviens neatklāj. Nesaprotu, ko darīt ar atskaitēm, un vispār kaut kāds sūds.
Cerētās Rīgas vietā nedēļa tomēr būs jāpavada tepat un jābraukā uz Valmieru. Meeeeh! Gribu Rīgu!!!
Ja es pirmdien nedabūšu brīvu..

Lieliski, Pata. Kavēt darbu, lai nevajadzētu pavadīt laiku ar to creepy-ass apsargu..
Ārā sajūtu ziņā pilnīga ziema. Istabā +21, salstu zem savas segas. Laikam vajadzēs meklēt vēl kādu segu un kāpt ziemas režīmā. Vai vispār kādā nebūt režīmā, jo man šobrīd tāda nav. Ai, kaut kāds pidarisms. Vismaz mana ciba tiek turēta pie sistēmas, lai izkāptu no pāris mēnešu komas.

Kāpēc veikala apsargs man pievērš uzmanību? Kāpēc viņš man zvana un novēl jauku vakaru, garšīgas vakariņas un kārtīgi izgulēties? Kāpēc? It kā jau neizklausās slikti. Čalis mācās par fizioterapeitu, var uztaisīt baigi labās masāžas, ielikt kaulus vietā (nav jau tā, ka man to baigi vajadzētu, bet tomēr), tomēr viņa uzvedībā var manīt loha pazīmes un izskatās, ka viņš fantazē par mani un darba kolēģi. Nē nu labi, mēs pašas visu dienu savā starpā runājam ļoti divdomīgas lietas, bet cenšamies to darīt klusiņām. Kas notiek tā visa laikā? Viņš mūs vēro caur kamerām. Creepy shit. Rītdien jāstrādā vienai. Vāāāks!
Tagad pat nevaru saprast, vai gaidu sestdienu vai nē, jo sarunājām ar S. uztaisīt romantisko vakaru ar svecēm, dambreti un šņabi + matu griešanu un krāsošanu pie manis, bet kā nopratu, viņš dzīvo netālu un vispār sestdien vēlētos ar mums uztaisīt ballīti.. pats trakākais, ka ar sushi. Reāli spiež uz jūtām. Gluži kā tētis to vakar tomēr pamanījās izdarīt, kā rezultātā šodien mani apciemoja maza bēdiņa.
Ir plāns, lai dabūtu sev mazliet noturīgu smaidu sejā, bet vispirms jāizdomā, vai ceļš uz mērķi ir man nepieciešams. Diez vai, ka pēc gada šito lasot varēšu saprast, haha (*pgc)