Lietas gan neiet kā pa sviestu, bet ir tā sajūta, ka visam jānotiek tā, kā tas notiek. Laikam jau to apliecina tie deja vu, kas visu laiku metās virsū.
Jocīgi, ka ar cilvēku, kuru pazīsti knapi nedēļu, izveidojusies tik cieša saikne. Pilnīgi nereāli. Visas divdomīgās sarunas, pretīgo lietu pieņemšana, brīvības sajūta. Jūtos kā samīlējusies :D ceru, ka tas nepāries. "Es tagad Tevi varu saukt tā kā par..draudzeni?"
It kā tikai 3 gadu starpība, bet viņai ir vīrs un meita. Tas pēdējā laikā liek domāt par to, ka pēc dažiem gadiem lielākā pazīstamo, mana vecuma cilvēku būs apbērnojušies, apvīrojušies un apsievojušies. Jocīgi jau tagad dzirdēt "man arī gribētos bēbīti" + vēl saprast, ka konkrētais cilvēks tiešām varētu būt atbilstošs tādai lomai. 20 taču nav nekāds vecums, tomēr tajā pašā laikā domas aizklīst līdz visiem 30 un skaistajam vārdam "vecmeita"..
Tētis ar Violetu izskatījās šokēti par faktu, ka man nav drauga. Nez kāpēc viņi bija domājuši, ka man ir. Teicu, ka tāda padarīšana aizņem laiku un nav vajadzīga, lai gan iiir jau, bet ehh.. vēl nē. Man jābraucot uz D-pili dzert garšīgais ābolu vīns un ēst truša gaļu. Kaut kā beidzot man arī ir pielēcis, kāda vērtība ir ģimenei. Laicīgi, Pata, laicīgi. / sanāk gan nesakarīgi, ka pieminu to uzreiz pēc ēšanas un dzeršanas daļas, haha /

Man patīk mans darbs. Pa reizei gan sanāk aizdomāties par to, kā būtu, ja būtu aizgājusi strādāt tajā krogā par oficianti - stabila alga, garantijas utt. (iekal ēdienkarti un dzērienkarti, paflirtē, dabū dzeramnaudu), bet šeit atkal tas, ka principā pelnu tikai runājot un klausoties, skaisti prezentējot. Pirmais mēnesis nav viegls, bet nav arī grūts. Žēl, ka nesanāk tikt uz visām apmācībām, kuras ir, piem. par iebildumu pārvarēšanu un tādā garā. Jūtama vajadzība pēc tiesībām un mašīnas. Jūtama vajadzība pēc pieredzes pārdošanā, bet tas ar laiku. Ļoti patīk tas, ka ir izaugsmes iespējas. No oficiantes es varētu kļūt tikai par, hmm, gan jau, ka vecāko oficianti, ūūū!

Labi, nepateicu visu, ko vēlējos, bet vismaz kaut kas.
[1:18:57 AM] Eds: dzīve ir kā ceļš

[10:39:30 PM] klāvs eņģīte: Pata... moška apzvani un brīdini bijušos, jo viņiem ir liels potenciāls kļūt par tētukiem
[10:40:56 PM] klāvs eņģīte: Tu esi pēdējais posms pirms ģimenes. atvadas no bezrūpīgās dzīves ar seksu pārpārēm... atvadas no jaunības... o jā :D
femme fatale"

manā kontā 2 tēvi, lol
doma par "femme fatale" laikam tiek smagi pārprasta TUR AUGŠĀ :D

īstenībā jau nav nemaz smieklīgi. ak dievs, top ģimenes!
bet man veikalā visi sīkie māj ar savām mazajām rociņām un tecina siekalu gar vaigu, skatoties uz mani
ar Kristapu šodien smējāmies par to, ka ja kādai piedzimst 6 sīkie, viņa noguļas uz sāna un mazie lien klāt kā pie cūku mātes, kaujas un izdzīvo stiprākais.
vēl es redzēju kā kakā čūska un uzzināju kā pārojas krokodili.

Sen šitā neesmu nopiņņājusies. Sen gan tā gribēju, tikai ne par šitādiem lēmumiem un dzīvi kopumā.
Ņihuja nesaprotu vārdus, bet caur asarām kaucu līdzi ar visu sāpošo kaklu un temperatūru.
Te he visto pasaaaar..

Man ir tik ļoti daudz ko teikt, bet brīdī, kad sāku rakstīt, viss pazūd.

Te kaut kas briest, un tas nav roltons. Tā es - briestu apjomīgam ierakstam.

"Briest" ir jauks vārds. Tā sinonīmi ir blīzt, milzt, dzirdināties un rūgt.

Saprotu, ka ir jāraksta, jo lietas nevar atcerēties mūžīgi (izņemot, protams, īpašas lietas un brīžus, kuru nav tik daudz).
Pārlasu gandrīz gadu vecus ierakstus un smaidu. Nav jau tā, ka Te ir slikti, galīgi nav, bet te nav Īsto cilvēku. Hujinkām pilni meži un scēnas ik uz stūra. Gan jau, ka šo es sapratīšu arī pēc daudziem gadiem, bet.. Nē, nekādu bet. Es tik daudz sev samelojos, bet tajā pašā laikā arī aizmirstu, ka vairs nezinu, ko darīt.
Mazleit ironiski, ka 'pēdējais' ieraksts ir par cilvēku, par kuru atcerējos skatoties vienu filmu, kurā zēns jautāja savam tēvam, vai cilvēkus ir iespējams aizmirst. Dažus pavisam noteikti jā, dažus - nekad. Nu lūk, Pata, Tev varbūt vajadzētu tikt galā ar to, ko nevar aizmirst un par ko visu laiku jādomā un jāčakarē sev prāts un varbūt pat jālaiž garām visādas citas iespējas. Vajag taču izrunāties, bet nez kāpēc tu visu laiku norausties un neuzraksti visu, ko jūti un domā. Nu pati vainīga, neviens cits. Vienmēr jau gribas iebāzt to sasodīto "bet viņš taču arī varētu..", BET tāda jau ir tā dzīve.
Izskatās, ka šis jautājums paliks nerisināts vēl kādu laiku, nu tā kā skumja izprieca, lai gan tas neiet kopā, bet kuru pis! hahaa.

Viss ir iespējams, ja es vēlos, bet vienmēr liekas, ka otrs cilvēks taču necenšas un ko tad es tur. Kaitina, ka tik pat kā visur ir iesaistīti 2(+) cilvēki.

Vēl man liekas, ka esmu zaudējusi savu vienbrīža "pohuj". Es pat nevaru pateikt cilvēkam, ka viņam biežāk vajadzētu lietot dezīti, jo viņš smird! Galvenais, ka tas traucē ne tikai man, bet arī citiem cilvēkiem. Huiņa.

Soma paslēpās, bet paslēpes beidzās. Nu mans kompja lādētājs ir paslēpies. Nākamā spēle ir sākusies.

taadaas dienaas kaa shii mani vajadzeetu izoleet no sabiedriibas, jo ne es pati varu tikt ar sevi galaa, ne ko. vienaa briidii viss ir superiigi un juutos lieliski, otraa uznaak pinkshkjis un viss ir slikti. besii man aaraa, nu besii ! liidz 22iem sajukshu praataa + kameer veel visu novaakshu. meeh

kaut kaada pms huinja tikko piemetaas. baigaa dusma uznaaca uz visu pasauli un pashai uz sevi. nahuj es negulju, bet paarskatu bildes un celjoju laikaa?

dazhreiz liekas, ka skalji pasakot DIRSA viss nokaartojas pats no sevis, lol. manaa gadiijumaa shobriid taa tieshaam ir.

gaisma aaraa un zem segas. DIRSA

paliek pilniigi uzjautrinoshi, jo dirsa ir smiekliigs vaards - tas apziimee gan kakaashanas procesu pagaatnee, gan pashu pakalju

oukeej..tikko 'netiishaam' atradu taadu blogu. kaadreiz buus jaapatulko, ko taa dirsa saka, hahaa> http://dirsasaid.blogspot.com/

stulbaas garastaavoklja mainjas, blje!

briivaas dienas ir lieliskas. guli liidz pusdienaam, leenaa garaa sataisies, pabildinies, aizbrauc tur, kur veelies, vai arii kur vajag aizbraukt, aizej paseedeet un buut par atziimes materiaalu pie Daces kraasoshanaa, aizej ieriit jogurta saldeejumu, dabuu atsleegas, paseedi GanBei ar sushi un karsto rumu, paskaties kaa uzvedaas pilniigas laukjes algas dienaa un mieriigu garu dodies maajaas, kur eerti iekaartojies diivaanaa pie tv ar apelsiinu sulas glaazi rokaas un gaidi, kad saaksies Psiho.
riit darbs, pariit arii var buut. jauns gads tuvojas, bet galiigi neliekas. jau juutu, ka atskaitees biezhi vien paraadiisies 2011., ne 12. gads

taads kaa mierinjsh iekshaa

kaadu pusotru stundu skan viena un taa pati dziesma. liekas, ka ir veels, bet nav jau nemaz tik ljoti. straadaashana izmaina laika izjuutu. vajadzeetu parunaat ar cilveekiem, bet tie nagausiigie eedaaji ar savu neizleemiibu pa dienu paspeej izsuukt tik daudz energjijas, ka vakaram nepietiek, lai gan shodien to vareetu izskaidrot arii ar mazo besi, kas no riita piemetaas.

uz diivaana samestas dreebes, blakus tuksha Tarhuuna pudele, gultaa ruutainais krekls un GanBei maiss. uz skapiisha ziede zilumu mazinaashanai, roku kreems un Win7 disks. uz spoguljgaldinja glaaze ar neizdzertu kokchiku no aizaizvakardienas, tik pat kaa visi baloni izlaidushi gaisu, bet nav jau briinums, kaa ne kaa 3 meeneshi jau pagaajushi.

domaaju par lietaam, kuru detaljas neizdodas piefikseet. neuzmaniibu pie taa pat nevareetu pieskaitiit, jo iisti nezinu, kaa var sajaukt lielu metaala trauku ar mazu kruuziiti, dienas beigaas tiirot kafijas automaatu.

Ziemassveetki? parastaa pieriishanaas, lai gan ne tik lielaa meeraa kaa parasti. mazs shkjiiviitis un maza dakshinja ir gandriiz vai panaakumu atsleega, hah. buushana maajaas nomierina tikai tad, kad esmu tur viena ar kakji, pa logu spiid saule un neviens cits netraucee ar savu esiibu. mamma, baba un tante + alko jau nu nekaa nerada ne gjimeniskuma, ne miera vai kaadas citas izjuutas. skumji, bet fakts.

shodien sapratu, ka man ir liidziigi kaa Jaanim ar taam smarzhaam. konkreets aromaats padara gandriiz vai traku. gribeejaas vienam viirietim pateikt, ka vinjsh superiigi smarzho, bet nevar jau. atcereejos taas smarzhas un pilniigi zosaada uznaaca. Evita atkal sajuusminaajaas tad, kad atnaaca paeest kaut kaadi automehaanikji, kuri smarzhoja peec eljljaam un riepaam. katram savs.

braucot 3. un centru, peetiiju cilveekus. katru dienu peetu, nav jau ko citu dariit taas paaris minuutes. vienmeer, kad iekaapj kontrole (kas tieshaam ir gandriiz vienmeer), naak smiekli par aaraa skreejeejiem, jo nekur taalu jau nevar aizskriet. saak likties, ka kontrolieri saak manu seju atcereeties. vienmeer smiinu.
bet vispaar visus cilveekus var kaariigi kategorizeet peec staaveeshanas vai seedeeshanas stila, tikai shovakar man to vairs negribas dariit.

arvien diivaini liekas, ka kaads var dot citam dziiviibu. manaa galvaa tas veel neiet kopaa. stabili, ka gadus 7 tas taa arii paliks.

laikam jau, ka man patiik buut vienai, iznjemot tos dazhus neizturamos briizhus

prasaas peec 2011. gada bilances/atskaites/kopsavilkuma. gan fiziskaa, gan emocionaalaa zinjaa.

decembris bija un ir taads interesants meenesis. palielas paarmainjas, visaadi mazi notikumi, cilveeki, balliites, paseedeeshanas. jaatceras vakarinju taisiishana, slidoshana un forshaa nakts gaisma istabaa, kaa arii 'eu, aaraa izskataas peec sniega' + valju maates dziesma, jo tai man ir veel kaada ideja.

- kāpēc tev ir pēdas bilde?
- tā nav mana pēda
- kas tad tas ir?
- cik man zināms, man uz pēdas nav enkurs
- look again :D

sestdienas vakars klāt un es sūcu, ko? es sūcu, ā, un es sūcu. paklāju. paklājus.
beach party @Depo gan jau apmeklēšu nākamgad.
un mammai piedzēries vīrietis vilcienā iedeva 50Ls, lai viņa sev kaut ko uz Ziemassvētkiem nopērk. why not?

man besī negaidīti zvani. riktīgi besī. īpaši, ja zvana mamma un saka, lai es taisos un eju ārā, viņa mani jau gaida. man besīīīī, ja jauc manus plānus. sēžu ar dusmīgu seju un ņerkstu. nahuj nevarēja vakar pazvanīt un sarunāt, bļe. jēga vilkt ārā no mājām nu jau dusmīgu cilvēku.. :@

Tad, kad tu vismazāk gaidi, ballīte pati ieradīsies pie tevis. Cēsīs sen, sen atpakaļ ieradās Edavārdi ar Skuteli, bet šoreiz, kā  dziesmā teikts "ciemos ierodas Eliots un Skutelis" un vēl Melikols un Kristīne (cita), Elīzas Evija, Mārtiņš un Mārtiņš, un Tuams, kurš pie mums dinarizēja jau kopš 6dienas/7dienas nakts, tāpat kā trešais Mārtiņš (bija pat priekšlikums svinēt Mārtiņdienu, jo kamon, 3 Mārtiņi vienā dzīvoklī? Totāli Mārtiņdiena). Tik random brīvdienas, tik ļotiļoti random. 2,5Lx2 Pepsi pa 0,89 saņi, 4 Selgas cepumu paciņas, 2 šokolādes un vēl neizmērojamie babas sūtītie saldumu krājumi liek manam vēderiņam apgriezties simt reiz otrādāk (userpic pilnībā atbilst). 3 zili nagu pāri, garšīgais ūdentiņš un atziņa, ka es tos gāzētos dzērienus kādu laiku nelietošu. Uz CocoLoco jāaiziet vēl kādreiz, jo kur gan citur es satikšu Lindu + uzzināšu, kā izskatās pīļu tēviņa daikts un pīļu mātītes vagīna, kad viņa grib, un kad viņa negrib seksu ar pīļu tēviņu (diemžēl tam bildes es nevaru atrast, damn you, google). Vai zinājāt, ka vaļa daikts izskatās pēc faking rokas bez pirkstiem? Pēc svešā no citas planētas?

Kristīne Dzelzspūslis prasa Tava suņa bildi

dikti sen nekas nav rakstīts, bet tieši tagad man plūst pār malām
Amorphis bija lieliski. sajutos kā vecajos laikos, kad uz MP piestaigāju teju katru nedēļu. satiku Reini, Vilcēnu un Mārtiņu. par Reiņa satikšanu laikam priecājos visvairāk, jo kādu gadu stabili nebija satikts, ja ne vairāk. vēl pirms kādas nedēļas vai divām sapņoju, ka viņš nogriezis matus un plivinās apkārt uzvalkā, bet dzīvē - mati gari izauguši, joki arī tie paši. ĀNĒ :D
aizbraucu tur ap 8iem, un izrādās, ka spāņu grupa jau bija nospēlējusi, kam es neticēju, bet īsti nepārdzīvoju, jo Leprous lika man par to aizmirst. visu laiku iedomājos, ka visi no grupas skatās uz mani (es tā daru visos koncertos, lai pastirpinātu sajūtu, ka viņi spēlē tieši man, haha) un tā baigi zaibis. puiši kārtīgi noblieza, no sirds. dzīvajā izklausās tik pat labi kā ierakstos, ļoti baudāmi (tagad skan tas, ko nevaru dabūt ārā no galvas: Leprous - Restless)
un tad..Amorphis! vairāk spēlēja no jaunā albuma, bet nospēlēja arī dažus vecos gabalus. galīgi zosāda saskrējās, izkratīju pačku, pabļaustījos līdzi, bet..visvairāk brīnījos par to, kā viena man priekšā sāvošā meitene ar parastu mobilu bildēja savu roku uz solista fona, nu wtf? tas tiešām man visu laiku novērsa uzmanību, bet jā. dzirdēta vēl viena lieliska grupa :)
pēckoncerta enerģijas uzplūdi ir norimuši, tāpēc laikam likšos uz auss, lai rīt varu iet bļaustīties piketā. man taču gribas tikt budžetā kādreiz!

šodiena bija traka. nezinu gan, kā uzrakstīju ekonomiku, bet vienā brīdī notika tā - tūlīt pasniedzēja sāks dalīt ieskaites lapas - trauksmes zvaaaans :D viena meitene nopūšas - Dievs tomēr ir! visi pārējie atvieglojumā gavilē un dodas ārā, jo sievietes balss trauksmes zvana laikā ziņo "saglabāt mieru un pamest telpas". kas izrādās? kļūda sistēmā, visiem jāiet atpakaļ.
bet vispār mans prāts ir vēl trakāks. no rīta uz ielas sāku skaļā balsī smieties, jo nevarēju apvaldīt smieklīgās domas galvā. bet nekas, gan jau kādam palika priecīgāk redzot tādu skatu.
iegāju pagulēt ap 19. pamodos pēc 23iem, līdz šim esmu augšā. ar (*) pirms stundas aizgājām uz maķīti, jo kāpēc gan ne :D tagad 2h miedziņam un tad jau jāceļas, jāmazgā mati, jāiet dušā un jātaisās uz skolu, ayee
laabu..rītuuu!
rīt vai parīt ar kursa biedru zīmēsim vienam pasniedzējam atvainošanās zīmējumu par to, ka nav laikā nodots darbs. ideja kā māja, haha

tagad es jūtos šādi

dirsiņā. un ne jau par to, ka esmu zaudējusi savu operas nevainību, bet gan par to, ka pēc tās atcerējos, ka rītdien ekonomikā ieskaite. nu paldies, ātrā smadzene, paldies!
šis dzīvoklis ir totāli nepiemērots, lai mācītos. iešu rīt iemēģināt laimi uz Birojnīcu
it kā enerģija vēl ir, bet ir vēl lielāka negribēšana kaut ko lasīt

virsraksti ir interesanti, jo es varu uzrakstīt to, ko es vēlos, lai gan manā rakstā par to var nebūt ne vārda. bet ir.
esmu gulējusi ~6h, bet jūtos lieliski - enerģiska un priecīga, arī izskatos labi :D piedāvāju Kasparam uztaisīt brokastis, jātrennējas taču ēst gatavošanā. tad nu sagriezu gaļiņu, tomātus, sakūlu 4 olas. visu skaisti sacepu, saliku uz šķīvja, uztaisīju ēdienam seju. paēda viņš, paēdu es un jutos tīri tā zaibis, jo baigi ņamma. it kā nothing special, bet tomēr.
gribas kādu dienu uztaisīt kaut ko krutāku par ceptiem kartupeļiem, olu ar šķiņķi vai makaroniem ar desiņām (lai gan kartupeļu ziņā esmu pakāpusies par dažiem līmeņiem uz augšu - tie vairs negaršo pēc neizceptiem kartupeļiem, kad ir izcepti :D ). grūti jau, ja nav nekādas cepeškrāsns un jāmokās ar gāzes plīti, bet jācenšas kļūt par pro šādos apstākļos, tad jau labākiem nebūs grūti pielāgoties.
vispār domāju, ka ja man būtu sakarīgs čalis, kurš man patīk, un ja mēs dzīvotu kopā (un viņam būtu laba virtuve :D ), tad viņš būtu laimīgs. tas mazumiņš, ko es māku taisīt, man sanāk garšīgi, un tētis teica, ka ja man sanāk, tad bez vīra tiešām nepalikšu, jo lai arī kāds puisis būtu, ēst viņam tāpat gribēsies vienmēr (krieviski gan tas izklausījās trāpīgāk). tīrīt man pat patīk, jo kārtība izskatās..skaisti, un arī smaržo labi, bučojos es smuki, humora izjūta man ir, pēc slotas kāta neizskatos :D bet tas tikai tā, domas izklāsts.
lēnām sāku saprast, ko es dzīvē vēlos, tikai vajag to spērienu pa pakaļu, kas liks man saņemties un uz to visu sākt tiekties, jo pagaidām mani tur 'man-ir-slinkums-un-tam-taču-vēl-ir-daudz-laika' važas.
jāsaģērbjas un jāaiziet uz veikalu - pēdējā maizes šķēle bija iepuvusi, un kādam jau tā miskaste arī jāiznes, haha.

izmantošu šo lielisko iespēju - rakstīšu klabīti braucot vilcienā! šādos brīžos tiešām var novērtēt portatīvā datora labumu - portativitāti :D
ir galīgi forši dzīvot tik tuvu Origo - uz vilcienu var tik pat kā nesteigties, vai arī steigties un nenokavēt, jo būtu kauns nokavēt, tik tuvu dzīvojot.
braucu garām MP, tīīīk sen tur nav būts, bet drīz, drīz. varbūt uz Negura Bunget, kuri iekš KŽ man riktīgi patikās, bet pavisam noteikti uz Amorphis. vēl 7. oktobrī jāiet klausīties, kā Gatis ar savu Dark Nexus uzstājas. satitks viņš nav veselu mūžību, tāpat kā Ieva, kuru ceru rītdien satikt.
žēl, ka nepaņēmu fotoaparātu - rudens skaisti izkrāsojis lapas (nē, es nedomāju taisīt galeriju "Rudenzzz un esss"). bildēts arī sen nav nekas prātīgs, izņemot Zinātnieku naktis.
romantiskais gājiens uz Drogām izpalika (ak, kāds pārsteigums), galīgi hujova krāsu izvēle, bet katrā ziņā būs 100 reizes labāk, nekā ir tagad. kāpēc, kāpēc man jābūt blondai? āā, nu ja, par blondumu runājot varu teikt, ka mana vakardienas iesauka bija Lauris blondā.

ārā samācies, bet mazlietiņ saulains. vilcienā smird pēc sastāvējušām drēbēm. man ir netīri mati un es ātrāk gaidu vakaru un krāsošanu. kompis arī ir netīrs.

hahaa, tikko gandrīz piekonektējos LSPA internetam garām braucot :D

laiks skrien galīgi ātri. nemaz neliekas, ka vēl 'tikko' ievācāmies, bet nu jau mēnesis apkārt, mazliet vairāk pat. sāls maize vēl nav bijusi, bet tas arī nav īsti pārsteidzoši.
patīk, ka nesanāk īsti sēdēt mājās (izņemot brīžus, kad visi vienkārši sanāk pie mums un nav kur likties (piemēram vakardien))
pagājšnedēļ biju Alā ar Evisu, Daci un Alekseju (ja godīgi, es neatceros, vai kaut ko par to rakstīju, vai ne, bet nu nekas). tāāāds vakars ar tāāādām sarunām, trakums. no nogrieztām pēdām līdz augļa sulai un atpakaļ, pa vidam izrunājot visādas kaku un asins tēmas, jāā. vēl biju Depo paklausīties Huskvarn un vēl 2 grupas, kurām tieši tagad aizmirsu nosaukumu. spēlējām cirku, dzērām alu, patrakojos, arvien sāp viens muskulis. iepazināmies ar Kalnieti un vēl vienu čali, kuram paspēju aizmirst vārdu, gājām ballēties pie viņiem, smieklīgi gulējām (jo es taču dzīvoju tik tāāālu no centra, lol). viņam ir smukas tapetes tualetē un jauki graffiti virtuvē. vēl nevar aizmirst sarkano gaismu (seksa gaismu, kā teiktu Kaspars) un kazu galvas kausus, jo tas taču ir normāli :D
dienu iepriekš bijām NabaKlab Katalepsiju klausīties, bet tas nebija īsti ballītes vakars + viss kavējās par stundu. Helid nesagaidīju, Evisa pazaudēja šalli. aiztināmies pa mājām.

man priekšā sēž vecs opis ar tiem vecuma plankumiem uz pakauša vai kā tos sauc. tas man atgādina par to, ka augļiem arī parādās brūnumi, kad tie sāk bojāties. secinājums - opis ir sabojājies/bojājas.

nevar taču atkal neuzrakstīt kaut ko par īzī puišiem. ar K runājām, ka liekas, ka mēs visus pazīstam daudz ilgāk par dienu (nu jau Edgaru pazīstam pusotru, woot!), jo vienkārši atnākt un čillot visu dienu, runāt pilnīgu sūdu..nu jā. ir taču tā, ka ja kāds draugs atved savus draugus, tad vēl kādu laiciņu ciemos viņi nāk divatā, bet te? Mārtiņš atved Edgaru, nākamajā dienā Edgars atved Jāni bez Mārtiņa + vēl Eduardu. 6dien, iespējams, viņi būs visi 4, varbūt pat 5, ja šefs atnāks :D jūtamies kā priviliģētas klientes. Dita ierēca, ka tur kādu noteikti sauc Jānis, jo katrā kompānijā ir pa kādam Jānim - viņa nekļūdījās.

kaut ko vēl gribēju pierakstīt, bet neatceros. pagari tāpat sanāca, bet tas tā, atmiņām :)
tagad vilcienā smird pēc deguma.
14:08


skan

pie mums ir bijusi kāda sestā daļa visu Rīgas IZZI darbinieku :D jo tas taču ir tik normāli. viņi teica, ka drīz te ierīkos savu jauno ofisu, jo šeit ir jauki un viņiem te patīk. kā gan varētu nepatikt, ja visu laiku dod tējas un paēst? vismaz pašai tiks matu krāsa, haha. rītdienai spīd romantiskais gājiens uz Drogām :D yeah, baby
man šodien patīk manas rokas.
vēl ir jauki tas, ka jau kādi 4 čaļi ir pateikuši, ka esmu uztaisījusi kaut ko garšīgu. ceru, ka tā ir patiesa pateicība, nevis pielīšanas pateicība :D no tiem vīriešiem neko nevar saprast
smieklīgi, ka Edgars pacēla telefonu 2x, kad mamma zvanīja, un stāstīja tādas lietas kā, piemēram, to, ka es esmu dušā plika, uz ko mamma atjautāja - a kā tu zini, ka viņa ir plika? un tādā garā :D
vispār ir tā - kamēr kādi vīrieši ir šeit, internets strādā 10x ātrāk nekā parasti (0.1 mb/s)
kaut ko vēl es gribēju teikt..ā, nu jā, es neaizbraucu mājās :D bet rīt gan es to darīšu, kas atkal nozīmē to, ka 5dien būs superagri jāceļas, jo pie frizierDaces jābūt jau 10os
īsumā viss
vakars miljards reizes jaukāks par rītu