Kāpēc veikala apsargs man pievērš uzmanību? Kāpēc viņš man zvana un novēl jauku vakaru, garšīgas vakariņas un kārtīgi izgulēties? Kāpēc? It kā jau neizklausās slikti. Čalis mācās par fizioterapeitu, var uztaisīt baigi labās masāžas, ielikt kaulus vietā (nav jau tā, ka man to baigi vajadzētu, bet tomēr), tomēr viņa uzvedībā var manīt loha pazīmes un izskatās, ka viņš fantazē par mani un darba kolēģi. Nē nu labi, mēs pašas visu dienu savā starpā runājam ļoti divdomīgas lietas, bet cenšamies to darīt klusiņām. Kas notiek tā visa laikā? Viņš mūs vēro caur kamerām. Creepy shit. Rītdien jāstrādā vienai. Vāāāks!
Tagad pat nevaru saprast, vai gaidu sestdienu vai nē, jo sarunājām ar S. uztaisīt romantisko vakaru ar svecēm, dambreti un šņabi + matu griešanu un krāsošanu pie manis, bet kā nopratu, viņš dzīvo netālu un vispār sestdien vēlētos ar mums uztaisīt ballīti.. pats trakākais, ka ar sushi. Reāli spiež uz jūtām. Gluži kā tētis to vakar tomēr pamanījās izdarīt, kā rezultātā šodien mani apciemoja maza bēdiņa.
Ir plāns, lai dabūtu sev mazliet noturīgu smaidu sejā, bet vispirms jāizdomā, vai ceļš uz mērķi ir man nepieciešams. Diez vai, ka pēc gada šito lasot varēšu saprast, haha (*pgc)