katrā ziņā es neesmu neko normāli atkal rakstījusi, bet pēc 25min skrienu uz busu, braucu uz Cēsi un braucu pie Edžus.
vakardiena bija pasaules gala diena jeb skype nestrādāja. varu derēt, ka tas ir dēļ tā, ka ar E un (*) spēlēju visādas spēles tur. 100%
es tik briesmīgi ātri ēdu, ka šausmiņas. bet laika nav daudz, jo stulbais autobuss 8os ir par 10min ātrāks, nekā visi pārējie autobusi. ja kāds tagad redzētu, kā es gremoju, tad tas cilvēks (vai kaķis) noteikti smietos.
it kā viss ir salikts, bet vēl visādi nieki - zobu birste (kuru es iepriekšējo reizi aizmirsu un bija briesmasbriesmas), ķemme n shit (jā, es ķemmēju matus :D jā, pirms mazgāšanas)
labi, nav laiks, vēl mammai kaut kas jāizdara un viņa mani tagad kaitina

man šķiet, ka visi normālie cilvēki 6dienas rītā ap 9iem guļ..hello :D vienkārši pamodos 8:47, laikam kaut kāda mistiska 'man jāiet uz skolu' apziņa. mammas nebija mājās, viss vakars tika pavadīts ar skaļu mūziku, alu, sarunām un spēlītēm skype. jauks 5dienas vakars mājās. varēju gulēt pa visu gultu, mētāties ar kājām un rokām, izplesties un vienalga, bet ko es darīju? gulēju pašā gultas maliņā uz otra spilvena, kuru lieku starp gultu un mīksto krēslu, jo tur ir caurums. pilnīgi nezinu, ko lai tādā agrumā dara. pamācīties? pamācīties 6dienas rītā? skan..biedējoši :D bet rīt būtu mazāk jādara.
istaba smaržo pēc vaniļas. labi, kaut kas ir jādara, te jau man ir apnicis tāpat sēdēt. jādara savu acu baltumi gaiši :D
un mati man ir galīgi nelokaini. tā nu tas ir pēc tām baseina dienām :D pēc 3h jāiziet uz vilcienu, jābrauc uz Rīgu minci satikt un iepirkt kaut ko. vispasaules kaķīši apvienojieties un dodiet man spēku racionāli domāt visos tajos veikalos.

ar Edžu jau nezinu cik ilgi spēlējam visādas spēles skype, tagad domino (pagaidām viņš ir vadībā (drīz vairs nē) - iesācēja veiksme)
[21:00:19] devour: kā viņu spēlē?
[21:00:28] pūcīte: tu nekad neesi spēlējis?
[21:00:34] devour: nē :/
[21:00:42] pūcīte: psc, nākamreiz vedu domino
[21:00:46] pūcīte: tev mājās nav, ja ?
[21:00:50] devour: nav
[21:00:53] pūcīte: tad es vedu
[21:00:57] pūcīte: un mēs spēlējam :D
[21:01:02] pūcīte: atklāšu tev jaunu pasauli
[21:01:10] devour: un es tev
[21:01:12] devour: it's called
[21:01:15] devour: the land
[21:01:18] devour: of anal fisting
[21:01:18] pūcīte: :D
[21:01:22] pūcīte: psc
(nu jau viņš zaudēja - 21:20)

visādas seksīgas sarunas ar minci arī :D

[21:14:18] maniaks: jā, greizsirdība ir izdomājums
[21:14:19] maniaks: :D
[21:14:25] pūcīte: man jau likās!!!

twitteris piespamojas zibens ātrumā:
- es sēžu, skatos monitorā un smaidu kā lose, bet tas tā kā nepaātrina manu darbu izpildes ātrumu vai vispār jebko :D
- man iet ciet. man sirds vietā ir smaržīgs kēksiņš :D un silts. /notek siekala
- pizģec, es smejos par savu 5 matemātikā, tas ir normāli? es nesaprotu, kāpēc man tā ir :D nu, smieklīgi par sliktu atzīmi
- man gļučī, ka zīmulis pa lapu kustās. tagad es mierīgi varētu iztēloties, ka tas rāpo pa galdu un luncina grafītu kā astīti
- man ir stiprs gribasspēks, bet pašlaik viņš dus saldā miedziņā citā pasaulē ^_^ pasaulē pie zīmuļu sunīšiem un kēksiņu sirdīm
es varētu sarakstīt desmitiem lapu ar pilnīgu bezsakaru par kaķīšiem un keramikas govīm, par plastmasas cimdiem un skudru kājiņām, bet domraksts par eksistenciālismu stundas laikā ir tapis par 78 vārdu vārsmojumu. faking stundas laikā! ko pie velna man darīt? tik divejādas sajūtas iekšā - mazliet vainas sajūta par to, ka atkal neko nepadaru, bet no otras puses kaut kāda debīla sajūsma par īsti neko. skatos kā man saceļas un nolaižas..zosāda :D

upd: un es nevaru pati uz sevi ilgi dusmoties. mazliet padusmojos uz vairāk nevaru. tas ir tāpat kā ar kaķīšiem - tev kāds piedirš istabu, bet pēc mirkļa jau tas maita guļ tev klēpī un maļ savu murrājamo. nē, man tā nav, bet pieņemu, ka kādam noteikti ir :D (jauki, ka tagad šo piemēru iedomājos par cilvēku..kurš piedirš istabu un tad ielien kādam klēpī murrādams).
AK DIEVZ KĀ MAN IET CIETI!!

upd2: kamēr mamma bija pamodusies, aši izstāstīju savu bēdu par to, ka man nerakstās, bet ka no skolotājas es nevaru izvairīties, jo man pie viņas šodien stunda. ko es ar to panācu? neko, viņa iemiga

kas man jādara? vai es dzirdu kādu mistisku un tālu balsi, kas man saka, lai beidzu te rakstīt un ķeros klāt īstajiem darbiem? jāa? nu es to ļoti labi saprotu arī bez teikšanas, paldies :D

upd3: jau galvā dzirdu teikumus, kas sākas ar vārdiem "bļe Pata..". miiiu?

sākšu ar to, ka man bija pilnīgi wtf sapņi. es it kā cēlos jau 12os, bet esmu augšā tikai tagad. aptuveni pirmā stunda pagāja pusmiega vāvuļošanā par to, ka es celšos. rādījās kaut kādas matemātiskas formulas saistībā ar pulksteņiem un visu ko, to pašu arī mammai teicu, ka es domāju miegā matemātiku, lai gan nevar saprast vai tas bija sapnis vai tiešām. nākamā stunda pagāja sapņojot par kaut kādām sporta sacensībām, pilnīgu vasaru parkā, par būšanu pie Edžus, kas pārvērtas par būšanu kaut kādā Amerikas krievu rajonā (wtf?? :D ) ūn vispār dīvaini. un viņš visu laiku kaut ko mehojās sapnī un es jautāju, kas ir un viņam bija vienvietīga gultiņa ļoti tuvu pie slīpās sienas un tur nebija vietas. vinš skaļi un dusmīgi kaut ko teica un tad sāka stāstīt, ka iepriekš gāza plauktus un spēcīgi sita bumbu pret zemi..jāa. tad es sapņoju par to, ka Sabīne, Sanita un visas meitenes karoč taisās uz ballīti kaut kādu, bet tā taisīšanās notiek manā istabā, kas ir daudzas reizes lielāka. tad es pieeju pie plauktiņa, kur man stāv tā kā visas rotas (tāda plauktiņa īstenībā nav, ja neskaita to kastīti, kura ir iebāzta ellē ratā kur), ņemu rokas pulksteni, skatos tajā vērīgi, gribu uzlikt modinātāju (parastam rokas pulkstenim), griežu jau rādītājus pareizi un tad pamostos no tā, ka man roka pilnīgi notirpusi, nejūtīga un telefons saspiests vēl rokā :D vēl sapņoju par kaitinošajiem sīkajiem, kuri skolā visu ko jautā. vai autobusā. man viņi pat sapņos ir jāpacieš!
sameklēju smukus dzejoļus :D jāizdomā, kuru iemācīties. bet vispār ar steigu jāķeras klāt mācībām. man totāli vairs nav laika, ja vēl jāiet dušā, lai taptu laba mistera Baseina slapjajiem apskāvieniem :D un man mazliet iet ciet.

sapratu, ka nenormāli sen nekas nav rakstīts. bieži vien gribas ko ierakstīt, bet mana apņemšanās likt mierā twitteri un atkal pievērsties cibai arvien nav pipildījusies.
vakardien traki sasmīdināju bungu skolotāju tikai ar atbildi uz viņa jautājumu (pati gan neiebraucu kāpēc īsti)
viņš - nu tad tagad skatīsimies filmu par pingvīniem
es - a par govīm nē?
viņš - par govīm? hahaha, tādu atbildi es nebijugaidījis. čalis, kas nāk pēc manis, kādu laiciņu laikam brīnās, ka es spēlēju Slayer - Bloodline. es gan spēlēju kļūdaini n shit, bet laikam izklausās wow :D
vēl vakar, braucot mājās, viena sieviete izkāpa no mikriņa uz izkatījās tā, ka būtu iekāpusi kvēlojošās oglēs, lai gan zem viņas kājām bija parasts sniegs. varbūt ledus, i dunno. izskatījās smieklīgi.
klases biedri turpina būt pilnīgi smieklīgi idioti, dara visu ko, lai pievērstu mūsu uzmanību. klases priekšnesumā es laikam būšu Dzintara sieva (vakar es viņam elastīgo saiti ap roku apsēju tik stipri, ka tā roka palika zila un nejūtīga, ā jē) vai arī māte, atkarīgs no tā, vai mūsu priekšnesumu novērtēs gana labi. vispār es biju izdomājusi smieklīgu versiju, bet Glorija izdomāja sirsnīgu. pārāk pat. kur tad paliek visi ļaunie jokie un parastu lietu izķēmošana? ir taču Ziemassvētku laiks :D un vēl joprojām: braucu uz skolu - ir tumšs, braucu no skolas mājās - ir tumšs. dienas nenormāli ātri skrien, tā tā jaunība paiet, lol
kas vēl tāds..vakar nokrāsoju matus, atkal ir sarkanīgi, lai gan ja tā padomā, tad īsti brūni viņi tāpat nebija. mamma šodien atkal bija klāt ar savu iedzeršanas piedāvājumu tikko kā es biju ienākusi mājās. pati pēc tam sūdzas par to, ka es slikti mācos. nu dāa? :D lai gan man ir enerģiskums tagad. un niez uzacs arī.
rīt uz tehnisko apskati, lai gan pati diena īsa. arī baseins rīt. mugura no piepumpēšanās vēl joprojām sāp, kāju muskuļi no aukliņas un bungām arī. bet ir labi, ir labi
seksīgais garīgais bija, tad pazuda, tagad ir atkal. mjau mjau?
traki gaidu Ziemassvētkus, pēc-ziemassvētkus, pirms-jauno gadu un pašu jauno gadu. apkārt mīlamie cilvēki un jauki jauki.
tagad mācīties un dabūt smukus cipariņus liecībā (neskaitot matemātiku, kurā man būs zemāka atzīme ever - 5 (pat ja es 5dienas ieskaitē dabūju 10, man tāpat tas 5 paliek))
gan jau vēl miljons lietas nepierakstītas. atcerēšos - uzrakstīšu

"I got your skinny hips
machine gun in the brain"

 

taisu prezentāciju par Hitleru vēsturē un smejos. internets ir galīgi foršs :D

par daudz ko būtu jāuzraksta, bet īsumā par šīm brīvdienām - iešana uz mežu, skatīšanās, kā zāģē kokus un kā tie krīt, zaru vākšana kaudzēs, dīķa tīrīšana no sniega, skatīšanās, kā Edžus slido un krīt :D gāāāršīgs karstvīns un filmas (man sāp dibens no krēsla. I'm cereal), vecās Dienvidparka sērijas un patīkams vakars ^_^ mjau. un tur nav atvilktnes! :D
tagad atkal ierastajā ritmā - pasēdēt pie pc, pamācīties, celties agri, iet uz skolu, meh
jāskatās filma pa lnt par mīlniekiem kaut kādiem, pēc tam daži mājas darbi un gulēt

kāpēc es te neko nerakstu? jo man ir briesmīgas garastāvokļa maiņas un tas sūkā ēzeļa pautus
māsiņu dz/d, šņurča dz/d un gan jau vēl miljons lietas, par kurām es neesmu uzrakstījusi. slinkā pakaļa, tas es esmu.

tik lieliska diena! žēl, ka mani mamma dzen prom no pc, JO IR TAČU TIK VĒLS :D pff, nu un ka es tik 1os ierados mājās, bija galīgi labi. un sen nebija reibis no debīli foršām sarunām :D tā pavisam. un man ir lielas..acu zīlītes :D un es neko nelietoju! tikai savu dabīgo stulbumu un sajūsmiņūūūūūū
daudz enerģijas
jāiet vannā, jo pus2 ir lielisks laiks, lai to darītu :D neliekas, ka rīt uz skolu. jūtos kā ballītē

loģiski, ka dejoju apakšveļā pie spoguļa :D nu labi, cik nu dejoju, bet goros. kaut man tāds garastāvoklis turētos vēl kādu laiciņu (visu atlikušo mūžu)
šodiena ir tīri jautra. klases biedri galīgi ar savu jumtu nedraudzējas, tāpēc visu laiku kaut kādi nesakarīgie prikoli, bet smieeaaklīgi. pa ilgiem laikiem arī Matīss parādījās, es jau biju aizmirsusi par viņa eksistenci vispār, bet ilgi tāpat nebija, pēc 4. stundas nozuda.
sportā lēcām pāri āzim. ko lai saka - aiz satraukuma uzlecu uz viņa ar taisnām kājām :D nesaprotu, kā man tas izdevās, bet lekt aiz Lienes, kura nomaucās uz sejas, nebija īsti iedvesmojoši.
krievu valodā norunājām par sēdi, kura bija īpaši par godu mūsu milzīgajai, 8 cilvēku klasei. man ir visvairāk neattaisnoto kavējumu - 47 :D šķiet, ka man nekad tik daudz nav bijuši, bet šis taču ir īpašs gads. kurš saka, ka 18 gados cilvēks paliek apzinīgs?
ā, un matemātikā..atnākam, uz galda lapas. jautājumi par 30lpp konspektu, par kuru es vispār neko nezināju. sasodītas 30 lappuses!! tas tak nav normāli. baigā jēga tādu kluci konspektēt, ja tas tāpat nelīdz sapratnei (vismaz lielākajai daļai (man varbūt :D ))
galīgi veiksmīgi uz Cēsīm aizstopēju. tikko kā uz ceļa uzskrēju (lol, notrieciet mani) un pacēlu roku, tā apstājās vīrietis un aizveda mani līdz Solo. izkāpu, aizgāju uz pastu, paņēmu savu Avon (jāa, es vēl joprojām esmu konsultantīte ^_^) paku un tipināju uz centru, matiem vējā plīvojot.
karoč visi ir sukas! biju kultūras namā uzzināt par No zobena saule lēca biļetēm. tur uz durvīm zīmīte, ka par biļetēm interesēties tūrisma centrā vai arī pa tādu un šitādu numuru. eju uz to centru, bet neatrodu (kā jau visas citas reizes), tāpēc pazvanu. viņi pasaka, ka viņiem dators nestrādā, tāpēc varēs tikai rīt uzzināt par biļetēm. pazvanīju uz 1188, bet tur vispār kaut kāda klukste tikai cenas nosauca un neko citu nepateica. laikam jāzvana uz biļešu paradīzi.
man ir smāāāržīga svece, tā kā tev, (*), bet laikam viņu dāvināšu rīt Glorijai uz vārda dienu, jo citu man nav ko dāvināt.
tāds aktīvs noskaņojums. laikam jānolako nadziņi ar kādu no jaunajām nagu lakām :D ak dievs, jūtos kā tāda caciņa. dziesma arī piemērota, haha

nespēju iedomāties, cik ļoti raudāšu dienā, kad tas tiešām notiks, ja jau tagad asaras gāžas straumītē..
domāju, ka būs normāls garīgais rītdien skolā, bet izskatās, ka tik pat činkstulīgs ka pagājušonedēļ

[19:41:16] maniaks: iedomājies, ka Tu aizej tgd atver ledusskapi un tur ir jēlā gaļa
[19:42:17] pūcīte: psc tu esi slikts cilvēks

jā, es esmu brunete tagad :D ar dīvaini sarkanu spīdumu gan, bet nu tomēr. vēl nevaru saprast vai man piestāv, vai nē, bet spriediet paši, kad redzēsiet mani.
ko visprātīgāk būtu darīt dienā, kura man jāpavada mācoties, mācoties un vēl reiz mācoties? protams, ka iziet ārā pastaigāt stundiņu pa mežu sarkanos gumijniekos ar baltām pumpiņām, redzēt (nu labi, dzirdēt) 2 dzeņus un vienu dīvaini dzeltenīgu putnu, sabīties no vīrieša, kurš stāv pie Gaujas, un nesaprast, kāpēc bez maz novembra vidū vēl mežā aug kaut kādas sēnes. bet vispār labi izstaigājos, Gauja arī skaisti izskatās, kā jau vienmēr. laikam būtu jāpasāk biežāk iet ārā, tikai žēl, ka tik agri paliek tumšs.
tagad domāju, vai iet pagulēt kādu stundiņu vai nē. it kā diena jau vispār lēniem, bet ļoti mērķtiecīgiem soļiem iet uz beigām, bet ko es sev varu padarīt? augļi ar putukrējumu arī izraisa pārāk lielu labsajūtu, lai tā vienkārši to izgāztu mācībās. vēlāk es sevi šaustīšu par šito gājienu, bet pagaidām - labunakti :D

un tik grūti kaut ko sākt darīt skolai, šausmas. tagad es labprātāk turpinātu vakardien iesākto - tīrītu klaviatūru :D daudz patīkamāk rakstās, ja zem taustiņiem drupačas nedejo un pirksti nelīp klāt, haha.
rakstu prezidenta runu, bet kaut kā īsti nevedās. laikam iedvesmas kāmis vēl pie manis nav atskrējis. vakardien domāju par to, vai nav kādas zāles, kas izraisītu vēlmi mācīties. ja būtu, es izrītu visu paciņu, uzrakstītu visus darbus un tad mierīgu sirdi ietu gulēt. te nu bija mani solījumi sev par nekādu 'parādu krāšanu'. tas laikam ir vienīgais, ko man nekad neizdodas izpildīt.

ja godīgi, tad šodien nenormāla garlaicība. vēl es sapratu, ka esmu pametusi cibiņu mazliet novārtā, pārāk pinos ar to titteri laikam.
klausos Deftones un atceros sākumu un vidu un vispār, murr. kaut kā pat zosāda.
vajadzētu pamācīties, bet nekā nevaru saņemties.
kaimiņiene bija atnākusi paprasīt cik tur naudas alum. vai nu nedēļu, vai mēnesi jau plosto. tas, ka tante ir mājas vecākā, ir interesanti tajā ziņā, ka var uzzināt par cilvēkiem visu ko, bet neforši tajā, ka visi te pārāk bieži nāk un liek man sabīties katru reizi, kad kāds piezvana pie durvīm. vai tad var tā normāli pastaigāt pa māju pusplika? na-aaa. lai gan tāpat ir vēss un mans pusplikums citiem droši vien skaitās pārāk apģērbums :D ai, man pajāt

vannā iešana ir lieliska padarīšana. mamma nopirka riktīgi smaržīgu dušas želeju, un sēdēju es vannā un jūsmojos par to. es tiiik forši smaržoju, ka varu derēt, ka tev skauž :D
vakardien pirms 12iem naktī baba ar pretējo durvju kaimiņu veica nezinu kādu darījumu, bet katrā ziņā šodien ēdu svaigi iesālītas lašmaizītes, mm
no rīta cēlos 8os, lai zāles dzertu, bet metāla huiņa, kas bija norāvusies no jumta un skaļi plīvoja, man pamatīgi traucēja aizmigt (pirmās 5 minūtes). teicu, lai mamma pamodina mani 10os, jo šodien tomēr jāpamācās un tā..pamodināja. ieslēdzu tv un tur tieši Toms un Džerijs. tā un šitā, līdz reklāmā viņa pārslēdz citu kanālu un saka, lai es ceļos.
- nu bet māaa! toms un džerijs!
- Pata, cik tev ir gadu?
- bet sacīkstes!!!
es šodien totāli laiskojos.
(*) tikko teica, ka nogalināja vistas. ak, mana meitene :*
un tagad viņa nopirka strausus, jo olas lielākas. vai tad izmēram bija nozīme? :D

tas viss notika kādā nepārāk saulainā dienā tālu aiz Krievijas robežām, tik tālu, ka varbūt pat ne mūsu planētā. kur tad tas notika, tu jautāsi. es varu pateikt - Planētā Kāmis666, kas ļoti līdzinās mūsu planētai, tomēr ir daudz savādāka - to apdzīvo tikai kāmji. šī stāsta vaininieks ir kāmis Melhiors Dorotija Trešais. ar viltīgu skatienu, okulāru, uzliektām ūsiņām un hūti viņš risina planētas Kāmis666 ekonomiskaš un politiskās problēmas, tomēr ne vienmēr tas izdodas kā plānots..