ja godīgi, tad šodien nenormāla garlaicība. vēl es sapratu, ka esmu pametusi cibiņu mazliet novārtā, pārāk pinos ar to titteri laikam.
klausos Deftones un atceros sākumu un vidu un vispār, murr. kaut kā pat zosāda.
vajadzētu pamācīties, bet nekā nevaru saņemties.
kaimiņiene bija atnākusi paprasīt cik tur naudas alum. vai nu nedēļu, vai mēnesi jau plosto. tas, ka tante ir mājas vecākā, ir interesanti tajā ziņā, ka var uzzināt par cilvēkiem visu ko, bet neforši tajā, ka visi te pārāk bieži nāk un liek man sabīties katru reizi, kad kāds piezvana pie durvīm. vai tad var tā normāli pastaigāt pa māju pusplika? na-aaa. lai gan tāpat ir vēss un mans pusplikums citiem droši vien skaitās pārāk apģērbums :D ai, man pajāt