Vakar nospriedu, ka vista pārgāja pāri ceļam, jo tur bija gājēju pāreja, un tā sekoja baram cilvēku (jo tiem bija graudi).. Šodien darbā jokojoties centos savu ideju pastāstīt. Neviens nesaprata, par ko es runāju, un teica, ka es eju sviestā. Viens kolēģis jautāja, vai man vakardien bija traka ballīte. TIK sagurusi es izskatījos. Jutos (un arvien jūtos) tā, it ka man vispār nebūtu bijis brīvu dienu. Nesaprotu, kas tas par prikolu.
Ar Stellu esam atskatījušās uz simtiem dibenu bilžu, jo viņai vajag vienam video.
Bet mums vajag viesmīles, traki vajag.
Mājās izdomāju braukt ar 25. autobusu un atkal jau pārliecinājos, kāpēc labāk tajā maršrutā izmantot metro. Visa mana miso zupa izšļakstinājās.
Iespējams, ka man ir pasliktinājusies redze. Un atmiņa, protams. Sāk likties, ka daļu šī es jau vakardien uzrakstīju. Jāiet laikam gulēt.

Es nevaru, es mīlu to solo, tiiiik seksīgs (gluži kā mans Cepetis)! Uz riņķi vien

Vēl 15 dienas, 11h un 42 minūtes