bija tik jauks garastāvoklis beidzot, bet māte to, protams, pamanījās sapist. es gribēju savus burkānu salātus ar ceptiem kartupeļiem, bet atkal jau tie sanāk viņas salāti ar viņas kartupeļiem. viss prieks pazuda, atkal dusmas un gribas raudāt. besīīī. jā, man tādi 'sīkumi' ir svarīgi, ļoti pat. varētu kaut kur studēt tik tā iemesla dēļ, lai pazustu no mājām un varētu darīt visu pati.
gribēju sarakstīt gan par māsiņu dz/d, gan visu pārējo, bet tagad jau vairs man nav garīgā to darīt.
un man būtu pajāt, ka tā panna rauj klāt un kartupeļi piedegtu varbūt, man būtu pajāt, ka man būtu kaut kādi apdegumi no eļļas, jo esmu veikla, bet tas vismaz būtu manis pašas gatavots ēdiens un gandarījums par to. ja godīgi, tad man vairs negribas ēst nemaz.

upd: nu labi, man tāpat būs lielisks garīgais, jo man jau zb būt ar sliktu. tā neesmu īstā es ar sliktu noskaņojumu.