mani ir piemeklējusi tipiska sieviešu problēma - man nav ko vilkt. ikdienā jau vienalga - bikses un džemperis, bet svinīgu drēbju man vienkārši nav. čupa ar visu ko melnu ir, bet tas nav svinīgi, tas ir ikdienišķi. kaut kādu stundu vai vairāk pavadīju vannā, sakopos, jo nevar zināt, kā tajā Mazsalacas skolā ir. kaķis visu to laiku sēdēja uz krēsliņa un vēroja mani vai ūdeni, nekad nevaru saprast. beigu beigās izdomāju, ka vilkšu izlaidumkleitu (kura man dažās vietās ir palikusi mazāka, vai arī vietas ir palikušas lielākas..), zeķubikses, kurpes, jo kerzkurpes neiet īsti klāt, lai gan to es vēl pārbaudīšu. es nejūtos ērti visās drēbēs, kurās es nevaru sēdēt ar plati kājām un mētāties apkārt. dzīve ir smaga. tas jau arī nekas, ka tūlīt 3 un ka man vēl jāpamācās. sāk likties, ka rīt ģeogrāfijā k/d nerakstīšu un pēc nedēļas varēšu mocīties ar eksāmena cienīgu k/d. jūtamas besīšanās pazīmes, jesjesjes. es gribu guleeeet, bet vajag uzlabot garīgo, lai rīt būtu laba diena. stulbā atbildības sajūta, vairs es mīksto nevaru uzlikt. paunu tik daudz līdzi, ka varētu padomāt, ka es braucu prom no valsts.