šorīt/nakt/reiz par ausu kociņiem. kas tie ražotāji ir pilnīgi žīdi? kā var iztīrīt ausi gandrīz tikai ar kociņu bez vates? tas vates daudzums, kas tur ir, ir pilnīgi nepietiekams. taisiet labākus ausu kociņus! taisiet kociņus ar ne-ausīs-durošiem..kociņiem, kas īstenībā nav nekādi kociņi, jo kociņi ir no koka, ne plastmasas. varbūt es nepērku pasaulē dārgākos ausu kociņus, kuriem, iespējams, vates abos galos ir tik daudz, ka pietiktu, lai nosmacētu bērnu, bet nu kamon! es par ausu kociņiem ar labu vates daudzumu abos galos!
vēl man radās teorija par miegu. par to miegu, kas ir acu kaktiņos, kad tu pamosties. citreiz jau nav vai arī ir ļoti maz, bet citreiz ir tā, ka pizģec. man nav ne jausmas, vai skolā kaut ko mācīja tieši par to miegu un to, kāpēc viņš ir acu kaktiņos un izskatās pēc puņķiem kaut kādiem. moš tā ir viela, kas aizpilda acis, kad tu aizmiedz, un tad tu redzi sapņus tikai dēļ tā miega. haha, nu, zemapziņa, protams, nāk talkā, bet miegs (lai arī no kurienes nerastos, jo man negribas lasīt wikipēdiju, jo ir faking 5 no rīta un man ir jādara citas lietas) ir kā benzīns, kas darbina sapņu motoru. saprati? man bija reāli forši sapņi šodien, bija labs sapņu motora benzīns gadījies, no rīta vēl pāri palika. ā, un par to pāri palikšanu. tas ir tā, ka ja tu neizsapņo visus sapņus, kurus tev paredzēts vēl sapņot, tad tev acīs paliek miegs. šis ir neapstrīdami, jo šeit darbojas mani noteikumi, jo šī ir mana dienasgrāmata. punkts.
vakardien mamma jautāja, vai es negribu kļūt par striptīzdejotāju. jā, parasts jautājums, ko mātes jautā savām meitām. NĒ< NEGRIBU. tad jau es būtu pasaulē īsākā striptīzdejotāja, haha (lai gan varbūt ir arī kaut kāds sick midget'u striptīzs, nezinu, neesmu par to interesējusies). dienas jautājums - vidēji cik gara ir vidusmēra striptīzdejotāja ? ne augstākās klases, ne zemākās, vienkārši vidusmēra. ir vispār kaut kādas klases?
bļee, lai nolādēta googles tante. uzraksti midget stripper un sabojā sev dzīvi.

pēdējo dienu laikā esmu sapratusi, ka tas brīdinājums (jā, šīs> Achtung: cibošanās var izraisīt spēcīgu psiholoģisku atkarību. Esiet modri) ir reāla patiesība. es visu laiku spiežu refresh un vēl uz draugu lapu skatos, vai nav kāds ieraksts jauns vai komentārs.
tagad nezināmu iemeslu dēļ man mutē ir svaigi kūpināta šķiņķa garša, bet tas laikam mani nepārsteidz. viss ir iespējams, ja tev ir tāda galva kā man.
šodien daudzi cilvēki teica, ka es izskatos savādāk, ka es neizskatos pēc sevis, ka man esot SEJAS IZTEIKSME, kas neesot normāla. varbūt esmu tik ļoti sadomājusies, ka manis nav, ka tas sāk mainīt manus sejas vaibstus, haha. nē nu labi, kopš 5dienas es jūtos dīvaini, tikai nezinu kāpēc. vēl man sāp kakls, tāpēc man ir mazliet savādāka balss. un (*) es šķietu biedējoša. tāda sajūta, ka drīz kāds atnāks un aizvedīs mani uz pazemes kambari, un tur ieslēgs, jo es būšu pārāk biedējoša un nenormāla.
bet vispār jau cilvēkiem būtu vairāk jāpriecājās par parastām un ikdienišķām lietām, piemēram
[22:22:12] pūcīte: priecājies, ka tev nemet ar kartupeļiem
[22:24:32] maniaks: paldies :D
[22:24:36] maniaks: tiešām priecājos
redzi? tu arī par to vari priecāties, lai gan varbūt būtu pat jauki sajust kartupeļa smilšaino sānu, ja tev ledusskapī dzīvo tikai izsalkums un makā putekļi. you never know

ir cilvēki, kuri tev vienkārši nepatīk, bet ir cilvēki, kuri patīk. vēl ir tādi, kuriem tu esi pateicīgs par kaut ko. katru reizi, kad klausos Current 93, atceros par to čali, kurš man pirms vairāk kā 5 gadiem vienkārši uzrakstīja draugos. sākām kaut ko runāt, un tā nu viņš man atklāja lielisko neofolk pasauli. eh, tā mūzika tik labi atbilst manam noskaņojumam, ka pilnīgi nezinu. dažreiz man kaitina, ka nespēju izteikt vārdos to, kā jūtos, jo gribētos. tā skaisti, ar visiem epitetiem un salīdzinājumiem. tā kaut kā debešķīgi. vai nu skumji, vai priecīgi, tas jau atkarīgs no tā, kā jūtos. debešķīgi skumji, hah. atgādina manu domrakstu literatūrā. no malas gan tas izklausījās tik stulbs, ka stulbāk vairs nevar. ūdens liešana, bet katrā tādā jau ir kāda daļa patiesības.
šim vakaram - teraflū un aveņu zapte. domās man dzīvo bērns, kurš saprot, ka ja ir slims, tad nekur nav jāiet, tāpēc es arī īsti nepretojos tam, ka jūtos slima, lai gan tā apzinīgā prāta daļa saka, ka nedrīkst slimot, jo nebūs laika izlabot darbus. nu jau tikai vairs pusotra nedēļa līdz brīvlaikam. liekas briesmīgi daudz, ja to visu laiku vēl ir jāmācās, bet tā jau nav. miu
un vēl ir dīvaini, ka atliek iedomāties vienu domu, un asaras jau ir gatavas straumēm lieties. baigi.