a ja par To.... esmu pieķērusies Jurkānes grāmatai, pat neatceros, kā sauc. bet nu noteikti labāka par Meirānes lielo ķieģeli; un iedvesmo, nekad nav kārojies, bet tagad gribas riktīgu meksikāņu ballīti!
nē, nu šomēnes ar svētkiem un uzņemšanās, domājams, varēs izvērsties:)

pirmās jauno kartupeļu pankūkas šogad:)
ledusskapis pilns ar dārza labumiem, uz galda divi groziņi ar tomātiem gatavojas...es aizeju uz veikalu un nesaprotu, ko, pie velna, īsti man tur vajag?:D
ziemai savārītas 7 burciņas kabaču mērces. tie tad laikam šai ziemai būs vienīgie krājumi; jo, sakarā ar plānojamo pārvākšanos, nekādas ogas, neko nesaldēju... būtu traki par sarežģītu

pirmā īsto skābeņu zupa šogad:)

nekas vairs nav garšīgs, un vispār - nav ko ēst! gribas zaļbarību, kuras vēl īsti nav....
jāēd cepti kartupeļi; un gribas nodrillēt visus Mcdonalda kuponus. pīīīī....

p.s. jaunietis pie pankūkām - zapti? jā! kādu - upeņu, zemeņu, ābolu-brūkleņu? nē... lāceņu? protams!
palikusi vairs maza, mazītiņa burciņa....izvirtuļi!

pašceptajām kūkām ir viens liels mīnuss - mazuma piegarša/ iztrūkstoši gabaliņi! pirktās kūkas un tortes man lecskapī stāv trīs dienas....
vakar cepām citronu pīrāgu, kas garšoja pēc citroniem un galīgi nebija salds, bet jaunietis vien divus gabalus vienā piegājienā noēda

es pamazām mācos gatavot no tā, kas ledusskapī "pakāries", citādi parasti viss pēc plāna...
zaļie salāti, jaunie sīpoliņi, dilles...gurķīšu nebija! bet paprika mētājās, un krējums arī jau vakar beidzās, bet bija pāri palikusi feta. tad vēl olīveļļa ar bazilika piešprici.
gardi salāti sanāca!

pēdējo ķirbi šodien sacepu mafinos.
tagad tik jāizdomā, kad un ko pasākt ar atlikušajām sviesta pupiņām

"rabarberu rausis" (http://skinnyzucchini.blogspot.com/2011/06/rabarberu-tarte.html) būtu lielisks, ja es nebūtu piededzinājusi pamatu :P:D
un tas Torres bezalko baltvīns (Natureo) ir dzerams, nav izcils, bet ir dzerams; 0.5 grādi tur gan ir......

nolēmu būt garlaicīga un uztapināt atkal jau siera kūku - rīts iesākās ar diviem gabaliņiem....
bet nu kaut kā vairs nesmeķē man tās kūkas (lai arī siera ir visgardākās), varu atgriezties pie vecā "neesmu kūku mīlis"

un kopš vakardienas es zinu, ka cepta mozarella ir brīnišķīga

Bulduru dz/n ēdienkarte uzsita sentimentālas atmiņas par nevērtīgajiem ogļhidrātiem - turpinu arī mājās: jau apēsts mīkstas baltmaizes kukulis ar sviestu, un brokastīs šorīt vīram palūdzu mannā putru ar ievārījumu:)

noskaņojums zem katras kritikas....laikam jāpārdzīvo. un kas man, ko nepārdzīvot vienai mājās, zem segas?
patiesībā atkal katliem pieķēros, sataisīju labi daudz piparkūku mīklas. varbūt drusku par saldu likās, bet nu redzēs, kā būs pēc kādas nedēļas, kad ķeršos klāt cepšanai.
pa kluso viņnedēļ pagaršoju arī tās piparkūkas, kas noliktas gatavināties līdz svētkiem - kaut kādu smeķi tā noturēšana dod:)

šodien plāns beidzot tikt pie cepeškrāsniņas :)) tāpat kā plāns to iemēģināt...

sanāca daudz! garšoja pēc grauzdēta cukura sīrupa ar garšvielām; bet piparkūkas zūd mērkaķa ātrumā.
vienalga man liekas, ka pie konkrētās receptūras vēl mazliet jāpiestrādā, vai jāmēģina cita

man tagad topā ir blogi, lielāko tiesu - par kulināriju. nu patīk man! pie pirmajiem likās, ka man ko tādu gribētos uztaisīt. bet tad, iebraucot tajā jūrā, liekas, ka katrs trešais ir nu tāds kulinārs! ka, ko nu es vēl tur... pēdējais, kam uzdūros - vispār džīpstu!!! http://belonika.livejournal.com/
un ar to kulināriju ir tā. ka es ik pa laikam tomēr žēli nopūšos, ka visas tās garšīgās lietas un variācijas vienai manai dzīvei tāpat ir par daudz. patīk un interesē man tas viss tik daudz un ļoti; kā bez sāta. labi, ka Garšīgs vairs neiznāk, ir gana to recepšu; un internets pilns, un blogi pilni; un tās mapītes, kas vēl senos laikos uzkrātas, laikam vispār var lidināt ārā... šitā histēriskā uzkrāšana "a ja nu kādreiz izmēģināšu" traucē baudpilni dzīvot

pildīto kabaču vietā tapa kārtojums Bebes izpildījumā. tie paši pildītie kabači, tikai kārtās -kabači, maltā gaļa ar sīpoliņu, burkāniņu un rīsiem, kabači, gaļa etc. un pa virsu saldais krējums.
gardi gan...:)

nelielai atkāpei - cik labi, ka ir bijušas šīs vasarīgās un pietiekami garās brīvdienas, es atkal esmu atklājusi to dārzeņu tirdziņu, kas man pie mājas sliekšņa:)un tas, protams, iekustina arī manas gastronomiskās izvirtības:))
tātad. tā kā jaunajam cilvēkam topā ir muļķiks par Gardēdi, tad nolēmu viņu iepazīstināt ar īstu Ratatuju, lai tas nav kaut kas teiksmains, bet reāls. tiesa, tā bija mana improvizācija par tēmu; jo baklažāni man īsti nevieš uzticību un tāpēc savā virtuvē tos neizmantoju. rezultāts bija negaidīti labs! man ir bērnības trauma, negaršo sautēti dārzeņi, sautējumi, bet šinī gadījumā laikam ir pareizie dārzeņi - kabacīši un tomāti, kas, man šķiet, ļoti šajā kombinācijā garšoja. un jaunais cilvēks arī atzina par labu esam, lai gan viņš nu noteikti nav tomātu mīļotājs, gluži otrādi; viņam laikam cita garšas nots nodominēja. protams, ļoti viņš neaizrāvās, puķķāposti ir un paliek mīļakie dārzeņi un tie arī vakariņās tika pasniegti....
tā nu secinājums - Ratatouille ir atkārtojams pasākums un tam ir piekrišana
P.S. elegantu punktu uzlika tēva darītais upeņu vīns; un arī - lai arī es esmu klasisku vīnu cienītāja, šis bija....nu īsti labs!

Baložos salasījām sēnes - nu tā...vakariņām. dēls ēda ar lepnumu un slavēja:)
nu ja, sēnes tātad ir, bet šitādā laikā nav iekāriena sēņot

biju dzirdējusi, un šodien atklāju, ka "Daugavas" veikaliņos tiešām lēta produkcija! nopirku sveramo biezpienu, pa latu kg! un garšīgā Sērenes rupjmaizīte lielais kukulis 59 santiņi (tāpat kā Sky, kam gan cilvēki atsakās ticēt...), toties Rimčikos ir 89!

vienīgi tāpat arī dzirdēts, ka darba dienas beigās veikaliņā var arī neko neatrast

iespējams, es to rakstu pāris reizes gadā... kā man patīk sīpolu un ķiploku smarža, gatavotu
un jāpieķeras beidzot kabaču krājumu gatavošanai.

savārīta meža aveņu zapte, uztaisīta gaileņu mērcīte. jaunie gurķīši no dārza, un kabaču raža sākusies.
jāaiziet uz veikalu pēc piena un jāuztaisa buberts:)
P.S. un izrādās - mūsu mežs ir lieliska kazeņu vieta! tās gan vēl ir tikai ziedos