15 December 2017 @ 05:15 pm
 
Šodien dirsīgs noskaņojums. Man nedrīkst dot pārāk daudz vaļas prātam, vajag visu laiku piegāzt ar darba lietām, savādāk sāku sacerēts problēmas par kurām apvainoties.
Stulbais cilvēka ķermenis.
 
 
14 December 2017 @ 10:27 pm
 
Mūsu fabrikā sācies pļaujas laiks. Varētu domāt, ka esam kādi tur Ziemassvētku vecīša mazie joptvai palīgi. Patiesībā mēs esam parasti utaini civilisti un cipargalvas.
Apkopēja dusmojas, jo nevar lāga iztīrīt mūsu numuriņu, jo tajā kāds sēž. Mēs arī tur visu laiku nedaudz ēdam un atstājam drupatas.
Visādi citādi Visā Visumā viss kārtībā. Jaunkundze atveda man no pašas Maskavas 2 paciņas Ivan-Čaj. Virsū rakstīts, ka tējā kaut kādā mums nezināmā veidā iekļuvis viss Krievijas diženums no neatminamiem laikiem. Un šī esot ĢedaMoroza oficiālā tēja.
Ar laiku es varētu kļūt par Ivan-Čaj someljē. Pašlaik es māku atšķirt Jemeļjanovskas Biorūpnīcā ražoto no Igaunijas EstVita produkcijas, un tās abas atšķiras no OOO "Vologdskij Ivan-Čaj" ražojuma, kas ir vienīgā, ko atzīst Salavectēvs.
Es tad nu dzeru Ģedmozora oficiālo un gaidu, līdz izcepsies brieža cepetis. Brieža cepetis nāk no paša briežu ciltstēva, kā skatos, jo necepas ne lūdzams.
 
 
14 December 2017 @ 08:56 pm
 
Janvāris.

Ziemassvētkos man uzdāvināja akvāriju.

Februaris.

Bijām uz operas pirmizrādi Rosīni "Ceļojums uz Reimsu".

Marts.

Man atsūtīja Heli Lāksonenas grāmatiņu. Ku laba!

Aprīlis.

Izbraucām cauri Vācijai un piedzīvojām visas ziedoņa stadijas.

Maijs.

Bērniņš piektdien atkūlās no Parīzes.

Junijs.

Kādu dienu mēs mirsim, bet visa pārējās dienas, nē.

Jūlijs.

Hamburgā G20 samits.

Augusts

Mana meita nāk ar mani un visu laiku atkārto: Es esmu tik priecīga, es esmu tik priecīga.

Septembris.

Kamēr es vakar cietu.

Oktobris.

Brīnišķīga diena.

Novembris.

Bērnu nospēra Jugenstamt.

Decembris.

Vakar man ienāca ziņas ka mans vismīļais padēliņš, grib māju pārdot.
 
 
14 December 2017 @ 06:30 pm
 
Māksliniece Katrīna Neiburga grupas "Sigma" videoklipa veidošanai meklē sievieti, kura ļautu klipā izmantot savus ģimenes foto un filmu arhīvus, proti, bildes un filmiņas, kurās viņa būtu filmēta/fotografēta no agras bērnības. Vēlams, lai sievietei arī pašai būtu viens vai vairāki bērni - viņu fotogrāfijas un video.
Netiek gaidītas nekādas noteiktas vizuālas īpašības.

Ja ir interese piedalīties šajā projektā vai papildus jautājumi, lūdzu rakstīt Katrīnai uz neiburga pie gmail com.
 
 
14 December 2017 @ 04:01 pm
 
No Aleksandra Cipkina grāmatas (brīvs pārstāsts):

Sēž krogā divi vīreļi pie alus kausa, skatās, ka uz viņiem met aci glītas jaunietes minisvārkos un ar iespaidīgiem dekoltē. Viens saka otram: - Ejam iepazīties?
- Vai tu traks? Drīz Ziemassvētki, tad Jaunais gads, pēc tam Valentīndiena un galu galā astotais marts! Tā tak izputēt var! Es tieši otrādi - tagad visas mīļākās izdzenāju, uz marta vidu sākšu lasīt atpakaļ. Šos trīs mēnešus gadā esmu uzticīgs vīrs.
 
 
14 December 2017 @ 12:07 pm
 
Jāpieraksta arī te, lai nepirmirstas. Pirmdien 15.00 es redzēšu savu meitu pēc nedēļas un trīs dienu neredzēšanās. Protams komisijas uzraudzībā. Lai mūžam slava Sturzenbecher un visai viņa famīlijai. Un protams visiem līdzdalībniekiem. Nekas netiks aizmirsts un ilgi tiks pieminēts.
 
 
14 December 2017 @ 10:28 am
 
https://www.congstar.de/ Labi stradā, uzreiz atsūtīja atbildi.
 
 
14 December 2017 @ 12:21 pm
 
un vēl man riebjas, ka visi visur un visu laiku lieto "gada skaistākie svētki"
es pati izdomāšu, kuri man ir skaistākie, sirsnīgākie vai jebkādi svētki
 
 
14 December 2017 @ 08:49 am
 
Divi zvani, joproja Ja Smart.
 
 
14 December 2017 @ 08:20 am
 
Dabūju es savu bulku. Pēdējā bija palikusi!
Brokastiņās nu man būs berlīneris ar vaniļās krēmu.
 
 
14 December 2017 @ 10:11 am
 
Eh, vakar sieviete aizvilka mani uz barčiku. Mājās alu iedzert būtu krietni lētāk, bet nu OK, viņai vajadzēja. Tomēr rezultātā viens labums bija - ap 21.30 ieplanējām mājās, un sīči jau bija pa gultām, un nebija atkal jāklausās kā kāds kādam kaut ko atņēmis, kurš kuru apsaukājis vai kaitinājis, un kam kāds mājasdarbs nav izpildīts. Pārmaiņas pēc ierados mājās bez negatīvām emocijām priekšā.
 
 
14 December 2017 @ 06:45 am
 
Bet pašu smieklīgako es jums nemaz nepateicu. Vakar aizgaju uz maiznīcu mūsu ciematā. Parādu, kuru kūciņu man vajag. Pārdeveja laipna, patīkama. Kā vienmēr. Paņēmu papīra maisiņu ar kūciņu. Aizslidinājos atpakaļ līdz mājām. Viss vēl bija apledojis. Bet kas tad man. Priekšnamā rātni stāv trīs jauni pāri zābaku, noderīgi visiem laika apstākļiem.
Kaut ko dungoju, domaju par savu mīļoto. Uzleju kafiju. Attaisu maisiņu. Nu tik ēdīs, nu tik būs. Iekožos bulkā. Bļēēēēģ! Pilna mute ar zemeņu marmelādi.
Iestajas pauze. Drūmi lūkojos uz bulku. Manas izvēlētās garenās ar glazūru un patīkamu vaniļās krema pildījumu bulciņas vietā tā kaza man ir piešķīrusis pretīgu ar cukuru apkaisītu apalīti, pildītu ar mežonīgu saldu, lipīgu, pēc mākslīgām krāsvielām smaržojošu marmelādi. Koduma vieta tā pil uz paklāja, pirksti nosmērēti. Sagrābu salvetes un apslaucīju šmuci. Kādu laiku blenzu uz bulku. Tad nopūtos. Apriju to darinājumu. Ēst ta gribējās. Noslaucīju muti. Aizgāju pisties ar Deuche Post un Ja Smart.
Tad vienu brīdi, kad man pēc kārtējās sarunas ar kādu no doģikiem viss apriebās, izdomāju, ka gribu otrreiz brokastīs tomēr to vanļās krēma berlīneri.
Aizgāju vēlreiz. Ielas jau bija nokusušas.
Bodē jau visu vāc nost. Protams, ka abi garšīgie berlineri bija iesmēreti kadai vācu vecenei. Ka teikt tantei Emmai par blatu.
Tad es iemācīju pārdevejai dažus latviešu vārdus. Domajiet es lamajos? Nē. Viņa man gribeja grūst atpakaļ naudu. Bet es viņai pretī, paldies nevajag, tā vieta lūdzu iemācieties pateikt latviski vanīļas krēms. Vanīļas krēms. Latviešu valoda nemaz nav tik grūta, vanīļas krēms.
Nupat, rakstot iedomajos, kāpēc man visu laiku tas čības līp. Es vakar mazgāju un mazgaju grīdas, bet čības līp un līp. Laikam nebūšu kārtīgi iztirījusi to sarkano paklāju, kas ir zem mūsu ēdamgalda. Pilnīgi jauns paklajs, pagajušajos Ziemassvētkos pirkts. Vēl tagad met pūku.
 
 
13 December 2017 @ 11:26 pm
 
viena no kaitinoshakajaam latvieshu ieziimju izpausmeem: nabadzibas delj neies jau lepnumu zaudet!
 
 
13 December 2017 @ 04:31 pm
 
Ja mobil Smart, es esmu no jums klikšķa attālumā, ja kas.
 
 
13 December 2017 @ 04:16 pm
 
Ak nē, viņiem vajag arī ID otru pusi. Es tak sūtīju, bet viņiem bija paredzēta vieta tikai vinsm doķim. Aaaaa.
 
 
13 December 2017 @ 10:29 am
 
1. Pajautaat, vai ir veelejis pa AfDP.
2. Pateikt, ka esmu vaciesa atraitne.
3. Pateikt, ka man ir balta aada!!!!
4. $%&/()=!!!!
4. Beigaas nosuutiit ID kartes kopiju.
 
 
13 December 2017 @ 11:33 am
 
Nu, kā vienu bērnu noliek pie vietas, tā sūdus sastrādā nākamais. Bērni ir iemesls, kāpēc mēs nosirmojam. Man, ja tā godīgi, nervs netur to visu bardaku paciest.
 
 
12 December 2017 @ 07:46 pm
 
Šausmīgi nožēloju, šausmīgi ciešu. Bet tas jau laikam nav nekas jauns.
 
 
 
12 December 2017 @ 08:44 am
 
Par to sociālo eksperimentu, ak kā patīk dirsināt cilvēkus, kur čalis parkā rausta sievieti. Personīgs uzskats - kas ir ģimenē, tas paliek ģimenē. Pamatojums, es pret savējiem izturos tik labi cik spēju, līdz ar ko no malas tur nevienam nav jālien, un vienmēr dzīvoju pēc principa - nedari citam tā kā pašam negribētos, ka izturas pret mani. Pie tam neesam islama zemē, kur sieviete ir kā mājlops. Latvijā mums visiem ir iespējas un tiesības sūdzēties un galu galā aiziet no varmākas, ja tas tiešām traucē.