man ir mellenes, sasaldēju pāris kastītes. man ir diļļu gubas, man ir burkāniņi, kartupeļi, bietes, skābenes, kāposti, čukurzirņu maiss. man uz palodzes gatavojas lācenes ievārījumam:)
P.S. un jūrā ūdens arī 6dien bija debešķīgs

darbiņš nr.1 - atkausēt lecskapi. šogad ļoti rūpīgi tiks taisīti krājumi ziemai. gan saldēti, gan cukuroti, gan arī kādu kabačmērci uztaisīšu. un kad sēnes sāksies! mmm....
nupat ir laiks, kad ar zemenēm jātiek galā, vēl var ēst, bet jūtu - drīz vairs "nebigēsies":D
un maksimāli jāparosās jūlijā, kamēr tam ir laiks

cik forši, ka vīrene pieaudzējusi spinātus, un cik laba, ka dalās ar tiem:) pusdienās - kopā ar apelsīniem, kraukšķinu

izrādās ar parastām salātlapām, gurķim, redīsiem kopā baigi labi garšo zilais siers!
ieturos

viena pati 250gr burciņu ar sālītām sēnēm:0 pašu lasītas, gatavotas, un ar krejumu un sīpoliņu - fantastika!
kuņģim gan šodien grūtā darba diena. bet es nevarēju atturēties..:))

izvārīju visparastāko tomātu zupu, piemetu klāt makaronus, pesto, olīvas...un tā piesēju dūšu! kāda nafik gaļa?
un es vispār zupas vāru bez gaļas, izņemot frikadeļu...un neprasās! pavisam normālas, ēdamas zupas, un visi ēd. un brīnās, kā var zupu bez gaļas izvārīt

vakardienas aukstā zupa bija fantastiska! tāda viegla...garneles, gurķis, dilles un kefīrs, mmm:))
es gan biju badā, visu dienu noskrējusies

vakar uzmeikojām aveņu-šokolādes kūku (tipa saldo desu), šovakar ievērtēšu
un vakar Salā nopirku siera cepumus. tie tika iesvērti papīra tūtā, tak kamēr visu dienu viņi tur stāvēja, kamēr aizceļoja līdz mājām...kā tā papīrturziņa bija ar taukiem piesūkusies!!! to res atcerēšos katrreiz, kad gribēšu Šalā cepumiņus iepirkt. nu nevajag man tādus ēst

ārprāc, cik sen manā mājā nav bijuši pētersīļi! jo vīrs neēd, un nekādas runas par potences palielināšanu nepalīdz.
bet man tā garšo sviestmaize pārkaisīta ar pētersīļiem...
tātad - šodienas iepirkumu sarakstā pētersīļi un citroni;)

un Sky ir tas, kās ļauj man realizēt zivju dienas - kādas tik svaigas filejas tur nevar cauru dienu dabūt! jo piemājas tirgū zivju nodaļa ir parodija par zivju nodaļu, un veikalos darba dienas beigās reti var ko dabūt, man nav izdevies.

nosecināju, ka tā zaļumu audzēšana tāpat vien tāda izklaide. uz savām mazajām palodzēm savām vajadzībām neko daudz nesaaudzēšu, tik, cik vienai, divām ēdienreizēm. tāpat jāiet uz tirgu pakaļ zaļumiem.
salāti ļooti smuki saauguši, bet nu vienai bļodai. par redīsiem jau mani brīdināja, ka uz loga saulē viņi sazeļ lapās un nekā tur vairāk nav. manējie nav izņēmums; tikai viens redīs izaudzēja zemās lapas un tagad briedina bumbuli. tā nu lepni audzinam vienu redīsu podiņā (lieki teikt, ka tur pat pusēdienreizes nav...) un dilles uz palodzes kkā baigi cimperlīgi uzvedas, dārza dillēm šitādi niķi nav manīti! visupirms viņas izaug ļoti smalciņas, otrkārt no viņām ne acu nevar nolaist - tiklīdz nav uzsmidzināts reizi virsū ūdens, ņem un nokalst! redzēs, kas vēl no bazilika sanāks.

bet nu pie šīm atziņām un secinājumiem skaidrs, ka nemocīs sirdsapziņas ēdas tad, kad atsākšu strādāt un ar podiem nemaz nebūs laika ņemties. nav man siltumnīca un nevaru ar saviem zaļumiem sevi pabarot. jāpieņem citas esošas alternatīvas kā gana labas

uztaisīju Tiramisu, rīt vīram dzimumdiena...bet nu tās veikalu olas! kā tos olu baltumus no dzeltenumiem atdalīt??? šitā vēl nebiju mocījusies....

ledusskapis piekrauts līdz ūkai, visu nedēļas nogali sēdēt tikai un ēst. ne par ko nav jādomā...nekas, atliks vairāk laika citām lietām; citādi tā virtuve puse manas dienas (taču labprātīgi)

labākā plātsmaize (ābolu), ko esmu ēdusi: nevis ar rauga mīklas pamatu, bet smilšu, un īstu, drupenu lauku biezpienu. FAN-TAS-TI-KA!!!

oi...un tad vēl pašai ēst atkal jātaisa. nu nevaru, ir pat gaļa, pupiņas, kkādi rīsi aizķērušies...bet es nopērku gatavas kartfeļu pankūkas, kāpostu salātus, saldētavā atradu zivju nūjiņas. ja es tā ilgi turpināšu - ardievu, vieglā sajūta! nāksies atkal piezemēties....

ak, un bērns arī jābaro...

Mandarīni turpina zust mērkaķa ātrumos, kg dienā un ir par maz...
par spīti tam, ka dzīvoju ar pārliecību, ka mazi bērni piparkūkas diez ko nemīl (par ņipru visas tās garšvielas), manējais ik pa laikam izķeksē no trauciņa un loka iekšā tā, ka ausis kust!

tapinu kartupeļu-spinātu pankūkas, redzēs, kas sanāks.
vakar sagrauzdētās mandeles bij' labas:)

un es zinu, kur aiziet liela dala mūsu naudiņas. ne dienu bez augļiem nevaram dzīvot, un tie patērējās ārprāta daudzumos! vīrs nes mājās dzeltenos, es - oranžos.
varbūt izdevīgāk būtu grauzt žāvētos, bet man negaršo:P puikas vēl šad tad ieēd

un saldumkāre arī laikam ir beigusies, man atkal velk uz čipsiem un marinētām sēnēm:)

ceptu sīpolu un ķiploku smarža! stāvu virtuvē un kaifoju/elpoju

uz apmierinātību ar sevi aizgāju iepirkt Mežezeru (Rimi kkādas atlaides un kkādam Zelta Mežezeram). no vīniem esmu pārgājusi uz bezalko šampi;P nu es kopā ar visiem bērniem piedalos atrakcijā - kurš nākamais liek:) un ne es viena. atceroties pēdējās svinības....mūsu mājā jau vispār tiek piedāvāts vai nu viskijs vai kārtīgie vīni, tādu saldo Kagoru vai Martinī mums barčikā nav; un tad nu viesi piebiedrojas bērniem uz Mežezeru. jo īstos šampjus un dzirkstošos vīnus atkal neviens īsti neciena. vienu dzirkstošā vīna pudeli mums uz dēla veselību ar vīru vajadzēja izlakt divatā:D