nosecināju, ka tā zaļumu audzēšana tāpat vien tāda izklaide. uz savām mazajām palodzēm savām vajadzībām neko daudz nesaaudzēšu, tik, cik vienai, divām ēdienreizēm. tāpat jāiet uz tirgu pakaļ zaļumiem.
salāti ļooti smuki saauguši, bet nu vienai bļodai. par redīsiem jau mani brīdināja, ka uz loga saulē viņi sazeļ lapās un nekā tur vairāk nav. manējie nav izņēmums; tikai viens redīs izaudzēja zemās lapas un tagad briedina bumbuli. tā nu lepni audzinam vienu redīsu podiņā (lieki teikt, ka tur pat pusēdienreizes nav...) un dilles uz palodzes kkā baigi cimperlīgi uzvedas, dārza dillēm šitādi niķi nav manīti! visupirms viņas izaug ļoti smalciņas, otrkārt no viņām ne acu nevar nolaist - tiklīdz nav uzsmidzināts reizi virsū ūdens, ņem un nokalst! redzēs, kas vēl no bazilika sanāks.

bet nu pie šīm atziņām un secinājumiem skaidrs, ka nemocīs sirdsapziņas ēdas tad, kad atsākšu strādāt un ar podiem nemaz nebūs laika ņemties. nav man siltumnīca un nevaru ar saviem zaļumiem sevi pabarot. jāpieņem citas esošas alternatīvas kā gana labas