nelielai atkāpei - cik labi, ka ir bijušas šīs vasarīgās un pietiekami garās brīvdienas, es atkal esmu atklājusi to dārzeņu tirdziņu, kas man pie mājas sliekšņa:)un tas, protams, iekustina arī manas gastronomiskās izvirtības:))
tātad. tā kā jaunajam cilvēkam topā ir muļķiks par Gardēdi, tad nolēmu viņu iepazīstināt ar īstu Ratatuju, lai tas nav kaut kas teiksmains, bet reāls. tiesa, tā bija mana improvizācija par tēmu; jo baklažāni man īsti nevieš uzticību un tāpēc savā virtuvē tos neizmantoju. rezultāts bija negaidīti labs! man ir bērnības trauma, negaršo sautēti dārzeņi, sautējumi, bet šinī gadījumā laikam ir pareizie dārzeņi - kabacīši un tomāti, kas, man šķiet, ļoti šajā kombinācijā garšoja. un jaunais cilvēks arī atzina par labu esam, lai gan viņš nu noteikti nav tomātu mīļotājs, gluži otrādi; viņam laikam cita garšas nots nodominēja. protams, ļoti viņš neaizrāvās, puķķāposti ir un paliek mīļakie dārzeņi un tie arī vakariņās tika pasniegti....
tā nu secinājums - Ratatouille ir atkārtojams pasākums un tam ir piekrišana
P.S. elegantu punktu uzlika tēva darītais upeņu vīns; un arī - lai arī es esmu klasisku vīnu cienītāja, šis bija....nu īsti labs!