veikšu sev informatīvi skaidrojošo darbību
vakar atkal nostrādāja "nostalko feisbukā- ieraugi dzīvē" faktors
man būs jāpārvācas uz kādu masīvi apdzīvotu metropoli
ja tu esi dvēselē labs cilvēks, kas godā vismaz morāles principu kailo minimumu, bet esi nepelnīti nelaimīgs- sāc meklēt baudu manipulēšanā, sadismā, sodomijā, melos, un, ja tu kaut ko riktīgi sapisīsi, vienmēr var izbraukt no valsts vai atdot galus.
pēdējā laikā visās sarunās jūtos kā mazs bērniņš, un visi ir pieaugušie, kas ļoti gudri runā. es neko nesaku, tikai klusi apbīnoju, cītīgi spicēju ausis un cenšos noturēt uzmanību, kas aizslīd kaut kur pa sienu vai galda stūri un skumstu pie sevis
es perfekti māku notēlot gudru cilvēku, es zinu, ka visi notic tai izrādei, jo tieku apzināti iesaistīta tādās sarunās, bet vai tad neviens nepamana, ka es nerunāju...like, nemaz?
viss, tagad rakstīšu tikai papīra dienasgrāmatā. vai arī šeit sākt jaukt pēdas. man vairs nav nekā ne-specifiska, ko teikt.