es NEKAD neesmu dalījusies ar mūziku feisbukā... man nedaudz pietrūkst, bet zinu, ka tai praksei jābūt vai nu asprātīgai, vai arī tev ir jāizceļ kaut kāds gem. kāds nereāls bangeris. man tādas lietas nepadodas.
ar gaumi problēmas. varbūt domā, ahā, normāls cilvēks iet pa ielu, bet tu jau nezini, ka austiņās skan "Я ебал твою тёлку".

man patīk jēdziens "nedēļas nogale". tas ir tad, kad nogalina nedēļu un tā ir beigta, tu esi beigts un visi ir beigti

ā, vēl ir ļoti dīvains laiks. pīpēt vispār vairs negribas, lai gan beidzot nopirku tinamo taupības un rokdarbu nolūkam, narkotikas arī nē, dzert arī ne pārāk. jau tā knapi velku savu sauso organismu ar līdz ādai aplauztiem nagiem uz pavasara pusi. dienās, kad saulīte nobeidz sejā, ir tik daudz enerģijas, ka nezinu, kur likt, tāpēc to izmantoju prātā jukšanai. ne tādai bailīgai, bet patīkamai.

braucot atpakaļ uz rīgu, skatījos mikriņa logā priekšā sēdošās desmitgadīgās meitenītes samsung galaksī atspīdumu, kur skaidri varēja redzēt, kā viņa taisa tinderī fake profilu. uzlikusi gan čikses, gan čaļus. varbūt grib pieķert homoseksualitātē kādu klasesbiedreni. varbūt pati grib izpētīt savas intereses no droša attāluma. pārējo ceļu klausījos krievu repu ,skatījos uz sniegainām mežmalām un tāliem uguņiem un vienkārši kaifoju.

otro reizi skatos Kailijas grūtniecības video
kaut kas paķer. tā atlasītā intimitāte, kas ir tik meistarīga, ka aizkustina, bet reizē šķebina, kad ieraugu, ka tam video ir 60 miljoni skatījumu. vai intimitāte saglabājas? ļoti labs publicitātes projekts.

šonakt palieku iekšā, uz ballīti nevienu neiešu, jo man ir aizdomīgs nogurums un īgnums, esmu tik laimīga, ka nav jāuztraucas, kur mētāšos no rīta
LMA karnevāls jau kādus 4 vai 5 gadus ir tas notikums, kura dēļ vispār elpoju, bet šogad izlaist nemaz nav tik traģiski. viss iet uz grunti, bet nevienam nav noslēpums, ka reiz, kad man bija 19 gadu, brīnišķīgi pavadīju laiku arī studentu paradīzē, ja tāda vēl notiek.

kaņepē gan nē. lūk, TĀ ir bēdīga vieta. kur katru nedēļas nogali vienas un tās pašas sejas, tikai ar citu tinder deitu. visi blisinās viens uz otru, jo narkotikas tur nav patīkami lietot.

čē- ļoti norm. vieta, man nav, ko cepties, ir labāk par čomski, lai gan daudziem noteikti pietrūkst tas "kaut kas", ar ko es domāju smaku, bet es priecājos par to vietu, tā kā, ok, tur tu visticamāk nedejosi, bet dzērieniem normālas cenas, vienmēr tur dirn kāds pazīstams un varu aizskriet turp vai prom 5 minūtēs.

one one man nav skaidrs. pēdējos gados tur ir pārāk daudz ārzemju studentu. mūzika tur parasti laba, bet nevar atslābināties un dejot, jo visu laiku jāpiesargās un skaņa arī ir drausmīga...

piens- bye! lai gan gribu piedzīvot to leģendāro "piena trešdienu"

Golden - esmu tikai uz klikklakiem bijusi, bet nu ļoti forši man tur gāja, cilvēki forši un izdejoties arī var. bet arī kaut kas ne līdz galam

autentika (bijušais bruņinieku 2) ir palicis pārāk hipijīgs un tas wooaa trippy shit duude vaibs man uzdzen šermuļus. ok, gan jau, ka tur notiek pa laikam kas labs. bet dārgi! bet forši, ka ir tie lounge spotiņi.

localhouse/ localboards- droši vien vismazākajiem. nekad tur labprātīgi neeju, bet biju tur pirms mēneša, skatījos uz vienu čali, kuram mati bija tādās kā astītēs sānos, un mazas meitenītes ļoti aktīvi un stilīgi dejoja, pa laikam dīdžejam, ja nemaldos, tonakt DJ goodzh spēlēja, palecās plašu atskaņotājs un viss pārrāvās, tās pašas sīkās meitenītes tualetē pa trim buhāja dzērveņu diniņus un atgriezās uz deju grīdas vēl sparīgākas.

noliktava nr 3. ko lai saka, jāatzīst, ka šajā gadā gadījies tur būt diezgan bieži, bet manā draugu lokā tas īsti nav galamērķis. to vaibu ir grūti izmērīt... pārsvarā barely 18 bērni, ļoti mazs "mākslinieku" procents, es gan nezinu, kā pie hiphopa vai dnb dejot, bet beigās jau kustos vienalga kā. tāds kā fake ghetto. tur ejot, obligāti vajag kādu streetwear gabalu. ja tas būs feiks, perfekti, iederēsies vēl labāk. normāla skatuve, plašs, par skaņu nevaru spriest, jo vienmēr esmu bijusi pilnīgā pakaļā. meitenes tur ir ĻOTI agresīvas. nekādā gadījumā necenties pielīst tuvāk skatuvei priekšā kādai skaistulei.

pūce, klubs naktī/klube, pūcs naktī/ jebšu bijušais speisdogs. mans un manu draugu 2016. gada hits. daudzas atmiņas pārrāvušās ar uzlādētiem vārdiem "ejamuzspeisdogu!", lai gan to jau sen tā vairs nesauc.. tad ceļš, visticamāk, no kaņepes vai skolas, ko īsina atmiņas robi, vēl īsāks ripojiens pa kāpnēm lejā, un sāku svētlaimē vicināt savus locekļus pie jebkāda tehno/elektro/dubstepa/dnb sajaukuma, kamēr virs mums, otrajā stāvā skan keitija perija.

neverlate- ok, tur es biju vienreiz. ļoti sapūtusies, un, lai izturētu to visu, vajadzēja uzlādēties kādas 5 reizes. es negribu komentēt to mc vai kā to nosaukt. nezinu. nu, dejo meitenes ar šķību muguru un topiņos ar izgrieztiem pleciem.

tas pagaidām arī būs viss, šīs gan nav vienīgās vietas, kurās esmu bijusi, un plānoju šajā gadā izlūkot vēl vairāk vietu

es īsti ēnu dienā nepiedalos, vismaz ne tā oficiāli, bet skaitās, ka es izsekoju cilvēkus instagram storijos un attiecīgi plānoju savu lokāciju un atrašanos konkrētās substancēs? hm?
šovakar konkrēti nekas neizdevās, bet piektdien man būs CIP cienīga operācija

ap astoņiem vakarā ieķēru stundas snaudiņu, man reizi mēnesī uznāk pilnīgs lūziens, tāds, ka acis neturas vaļā un jāatrod vienkārši vieta, kur nodropot un atlūzt
un esmu tik dusmīga par savu sapni: bija ballīte manā istabā, tur bija pāris nepazīstamu cilvēku un mans fave krievu reperis, mēs visi kurījam džozi, un es nekad realitātē nebiju tik labi apkurījusies, es sāku daudz runāt, mana mute bija tik sausa, ka es knapi varēju parunāt. tad mēs sākām bučoties un es pamodos, kad gāju slepus noskūties. visu laiku rupjākais atmodinājums!!

joprojām neatmetot arī camgirl variantu, iegāju paskatīties iedvesmai pāris strīmu un uzdūros meitenei, kas plika un smaidīga sēž savā istabā uz paklāja ar uzrakstu "I AM A WHINEY LITTLE BUTTHOLE" pa visu pieri. relatable

kaut kā sūdīgi, esmu panikā un izmisumā
man steidzami jādabū darbs. visticamāk jau kafenē, bārā vai rīteilā
es nopietni jūtos ieslazdota

kad es teicu, ka gribu būt hot, es nelūdzu temperatūru
un pirmo reizi biju pie jūras ziemā. jūrā iesoļoja vīrietis vienās peldbiksēs balta sunīša pavadībā
principā jau aukstums ir tikai galvā

šodien visu laiku liekas, ka ir temperatūra, bet nē, veselīgi 36.5.
dažkārt nogurdina
sāku ienīst sevi par to,
ka
viņa pazīst viņu, kas pazīst to un tas pazīst to un tie arī tusē kopā citreiz, un tad vēl dažkārt parādās vēl tas
un tad tu ej cauri tiem cilvēkiem kā miesnieks, jo sociumā kāpņu galā katram spīd kāds zelta gabaliņš. a ja nu tie sākuma cilvēki ir foršāki, nekā ļauju sev pierādīt? protams!
a kādu labumu tad vispār meklēju
es taču redzu sevi no malas, cauri saviem slēptajiem nolūkiem, un tas ir diezgan riebīgi un čūskaini. tā kā- nafig? mammu un tēti tas neiespaidos
varbūt es papriecāšos par to kā spēlīti, sociālu eksperimentu, tajā pašā laikā mīlot un cienot visus cilvēkus, kas manī izraisīs superkonfliktu un iedzīs bedrē
jo vairāk cilvēku iepazīsti, jo vieglāk katru aizvainot