ap astoņiem vakarā ieķēru stundas snaudiņu, man reizi mēnesī uznāk pilnīgs lūziens, tāds, ka acis neturas vaļā un jāatrod vienkārši vieta, kur nodropot un atlūzt
un esmu tik dusmīga par savu sapni: bija ballīte manā istabā, tur bija pāris nepazīstamu cilvēku un mans fave krievu reperis, mēs visi kurījam džozi, un es nekad realitātē nebiju tik labi apkurījusies, es sāku daudz runāt, mana mute bija tik sausa, ka es knapi varēju parunāt. tad mēs sākām bučoties un es pamodos, kad gāju slepus noskūties. visu laiku rupjākais atmodinājums!!