es · reāli · nezinu...

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Jo ilgāk ilgst ziema, jo vairāk man pietrūkst pavasara. Tieši pavasara siltuma, nevis vasaras tveices. Man ļoti patīk ziema, nespēju sagaidīt ledu, bet sirds vēlas maiju. Pietrūkst dzīvē kaut kā jauka un mīļa. Viss liekas auksts, akmeņains, klinšains, milzīgi plašumi bez neviena paša cilvēka. JŪtos izolēts no pārējās sabiedrības. Neesmu devies ārpus mājas kopš oktobra sākuma. Cik ir limits, ko cilvēks spēj izturēt bez socializēšanās? Man nav draugu ar kuriem tikties, nav arī naudas. Es sapūstu tālu ziemeļos. Sasalstu. Pazūdu uz mūžiem. Neko nekad tā arī nesasniedzis.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
On November 27th, 2022, 03:38 pm, [info]kapibara commented:
godīga
Pavasarī puisim sirdī kvēle,
Viņš pie meičas piesūcas kā dēle,
Austiņā čukst mīlas vārdus klusi,
Ātri vedina uz gultas pusi.

Ak, pavasari, pavasari, ko tu dari!
Ak vai kā gribas gribas visiem skaļi saukt.
Ak, pavasari, pavasari, ko tu dari!
Mēs visi gauži lūdzamies, beidz prātus jaukt.

Kad pēc kāzām viņš ir vīra godā,
Skatiens jau gar citām dāmām lodā,
Večiem esot daudz kas tā kā runčiem,
Bieži gribas līst zem svešiem brunčiem.

Mīla, kura apdedzināt spēja,
Vēsa nu kā vakardienas tēja,
Dzīve - tā ir kartupeļu placis,
Kas tāds lielāks cūka – vairāk racis.

Kad ir atkal pavasaris dabā,
Puisis saka – paliec sveika, labā,
Mana sirds kā krievu zeme plaša,
Tagad tavā vietā nāks Nataša.

Tā tas gāja gadus trīs vai sešus,
Vīrs bij’ iz_blandījis ciemus svešus,
Tāda dzīve drīz uz nerviem krita:
Filma veca, tikai bilde cita.

Pavasar’s kad atkal zemi glāsta,
Puisis savai sievai klusu stāsta:
Šitā runču dzīvīte tik glupa,
Labāk ir un ir pie sievas pupa.

* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry