Jo ilgāk ilgst ziema, jo vairāk man pietrūkst pavasara. Tieši pavasara siltuma, nevis vasaras tveices. Man ļoti patīk ziema, nespēju sagaidīt ledu, bet sirds vēlas maiju. Pietrūkst dzīvē kaut kā jauka un mīļa. Viss liekas auksts, akmeņains, klinšains, milzīgi plašumi bez neviena paša cilvēka. JŪtos izolēts no pārējās sabiedrības. Neesmu devies ārpus mājas kopš oktobra sākuma. Cik ir limits, ko cilvēks spēj izturēt bez socializēšanās? Man nav draugu ar kuriem tikties, nav arī naudas. Es sapūstu tālu ziemeļos. Sasalstu. Pazūdu uz mūžiem. Neko nekad tā arī nesasniedzis.