![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
man vispār valsts valodu sanāk lietot ļoti maz, līdz ar to, tā ir iestrēgusi kaut kādā salīdzinoši basic līmenī. es, protams, jūtu kaut kādu nelielu kauna un tā sajūtu par šito, jo būtu kļova mācēt vairāk. bet tiešām ir tā, ka man nesanāk to local lingo lietot nekur īsti. nu, as in actually sarunāties nevis tikai paprasīt cigas bodē vai Marekam takeaway lejas restorānā.
toties mūsdienās sanāk daudz iepirkties onlainos. esmu sākusi to darīt ar pilnu atdevi, jo arvien vairāk un vairāk uzrodas visādi DIY projekti te pa māju. kas ir the new izklaide un sportošana. un līdz ar to, tam klāt nāk neizbēgamās sarunas ar kurjeriem telepurķī.
un, I shit you not, tie ir foken runātīgi ļaudis lielā vairumā gadījumu. man te piezvana kurjers, ja. un sāk man telepurķī ausī tagad stāstīt kaut ko. es spēju tikai nīgri gaidīt, kad šis ievilks elpu, lai pārtrauktu viņu ar savu jautājumu (valsts valodā) "jūs te?". jo nu, visa tā ahujennā infa, ko šis man tur sastāstījis - well, sorrz, babes, bet es ņihuja nesapratu. un lielākajā vairumā gadījumu, izrādās, nemaz to nevajadzēja. jo, kad es pajautāju viņam šo jautājumu, tad parasti viņi tomēr savācas atbildēt uz to. ja viņi tiešām te, tad es nokāpju lejā, savācu savu paku un uzkāpju augšā. un, prikiņ, pilnīgi nekas no tā, ko es nesapratu, laikam taču nemaz nebija vajadzīgs. jo vajadzīgais notika - es saņēmu savu paku. kāpēc man bija tur ilgi un gari jārunā nesaprotamu huiņu ausī, to neviens (nu es) neuzzinās.
reizēm viņi gan zvana un ilgi un gari runā man ausī, jo vēlas nodot jautājumu, vai es būšu mājās vēlāk. atkal - kāpēc nevar pajautāt? kāpēc nevar vienkārši uzdot man šo jautājumu, kuru es čist actually saprastu. kāpēc tas ir jāstāsta garā un sarežģītā formā, kuru es, savukārt, nekā nespēju saprast un izsekot?
tāpēc man ļ, ļ patīk PPL čuvaks. man katru reizi ir tas pats PPL čuvaks, kurš ved priekšmetus uz mūsu māju no rītiem laikā starp 9 - 11. man par to parasti pienāk epasts dienu iepriekš un īsziņa on the day (kuru es gan parasti izlasu pēc tam, kad PPL čuvaks mani ir izrāvis no migas ar savu zvanu). bet viņš tiešām māk šito komunikāciju efficiently. jo viņš zvana, es paceļu klausuli, šis saka, ka šis no PPL un viņam priekš manis ir paka. es pajautāju, vai šis jau klāt. viņš saka, ka šas būs. es tāda, ka āok, tad es kāpju lejā, paldies. šis arī saka paldies un uzredzēšanos. boom. job, foken, done. informācija ir nodota, viss efficient, saprotami un, kas svarīgi - kodolīgi. cenšos visu, kur vien var, izvēlēties dabūt tieši ar PPL piegādi. pat, ja tas reizēm ir mazliet dārgāk. tas ļ, ļ aiztaupa man nervus.
alsō, groceries vedēji. viņi vienmēr atsūta 5 min warning īsziņu. līdz ar to, es varu savākties, nokāpt lejā un gaidīt šo kurjeru tur, lai mums nav jāizveic telefonsarunas vispār. nu, tas ir, ja viņi atved man manā timeslot. bieži vien viņi grib pa ceļam ievest agrāk, tad gan sanāk runāt telepurķī.
toties mūsdienās sanāk daudz iepirkties onlainos. esmu sākusi to darīt ar pilnu atdevi, jo arvien vairāk un vairāk uzrodas visādi DIY projekti te pa māju. kas ir the new izklaide un sportošana. un līdz ar to, tam klāt nāk neizbēgamās sarunas ar kurjeriem telepurķī.
un, I shit you not, tie ir foken runātīgi ļaudis lielā vairumā gadījumu. man te piezvana kurjers, ja. un sāk man telepurķī ausī tagad stāstīt kaut ko. es spēju tikai nīgri gaidīt, kad šis ievilks elpu, lai pārtrauktu viņu ar savu jautājumu (valsts valodā) "jūs te?". jo nu, visa tā ahujennā infa, ko šis man tur sastāstījis - well, sorrz, babes, bet es ņihuja nesapratu. un lielākajā vairumā gadījumu, izrādās, nemaz to nevajadzēja. jo, kad es pajautāju viņam šo jautājumu, tad parasti viņi tomēr savācas atbildēt uz to. ja viņi tiešām te, tad es nokāpju lejā, savācu savu paku un uzkāpju augšā. un, prikiņ, pilnīgi nekas no tā, ko es nesapratu, laikam taču nemaz nebija vajadzīgs. jo vajadzīgais notika - es saņēmu savu paku. kāpēc man bija tur ilgi un gari jārunā nesaprotamu huiņu ausī, to neviens (nu es) neuzzinās.
reizēm viņi gan zvana un ilgi un gari runā man ausī, jo vēlas nodot jautājumu, vai es būšu mājās vēlāk. atkal - kāpēc nevar pajautāt? kāpēc nevar vienkārši uzdot man šo jautājumu, kuru es čist actually saprastu. kāpēc tas ir jāstāsta garā un sarežģītā formā, kuru es, savukārt, nekā nespēju saprast un izsekot?
tāpēc man ļ, ļ patīk PPL čuvaks. man katru reizi ir tas pats PPL čuvaks, kurš ved priekšmetus uz mūsu māju no rītiem laikā starp 9 - 11. man par to parasti pienāk epasts dienu iepriekš un īsziņa on the day (kuru es gan parasti izlasu pēc tam, kad PPL čuvaks mani ir izrāvis no migas ar savu zvanu). bet viņš tiešām māk šito komunikāciju efficiently. jo viņš zvana, es paceļu klausuli, šis saka, ka šis no PPL un viņam priekš manis ir paka. es pajautāju, vai šis jau klāt. viņš saka, ka šas būs. es tāda, ka āok, tad es kāpju lejā, paldies. šis arī saka paldies un uzredzēšanos. boom. job, foken, done. informācija ir nodota, viss efficient, saprotami un, kas svarīgi - kodolīgi. cenšos visu, kur vien var, izvēlēties dabūt tieši ar PPL piegādi. pat, ja tas reizēm ir mazliet dārgāk. tas ļ, ļ aiztaupa man nervus.
alsō, groceries vedēji. viņi vienmēr atsūta 5 min warning īsziņu. līdz ar to, es varu savākties, nokāpt lejā un gaidīt šo kurjeru tur, lai mums nav jāizveic telefonsarunas vispār. nu, tas ir, ja viņi atved man manā timeslot. bieži vien viņi grib pa ceļam ievest agrāk, tad gan sanāk runāt telepurķī.