![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Archive gig.
mēs ieradāmies un gigs faktiski sākās within minutes. stāvējām sānā, gandrīz pie pašas skatuves, normāli priekšā, tieši blakus tumbai.
šoreiz bija ieradušies ne tikai instrumentālisti, Dave Pen un Pollard, bet arī Maria. es tā sirsniņoju Maria. Holly gan nebija, bet nu neko. Maria. Maria. bija ieradies arī Mike Bird, kuru mēs visi mīlam un pazīstam no ansambļa BirdPen.
Archive gig. tas ir tāds experience, kurā tu vēlies palikt mūžīgi. vienkārši mūžīgi. līdz ar pirmajām notīm pie You Make Me Feel līdz pat beigām, kur Deivs kliedz mikrofonā un izrauj un izārda vēl pāri palikušās iekšas, lai atvadītos un ietu prom.
tātad viņi tur atnāca un sāka mums ar You Make Me Feel un kaut kā pat gribas gan raudāt, gan smieties, gan dejot, gan kā apburtai skatīties uz visiem tur uz skatuves. VZ man norādīja, ka gar Dariusa uzstādījumu var redzēt Mike Bird, bet VZ man to rādīja ar žestiem. visi zina, kādu žestu lieto, lai identificētu personu vārdā Mike Bird, vane? es toč zināju, sapratu un ieraudzīju. Deivs kaut ko bakstīja pulti. kad Maria aizgāja, Deivs gāja mums visiem uzkliegt Fuck U dziesmu. pie kuras tiešām gribas smaidīt, dejot, kalbasīties, dziedāt līdzi un būt apburtai. tad bija kārta Pollardam, kurš mums uzdāvināja Bullets experience, kas vienmēr ir fantastiski.
bija visādas dziesmas, nu tur Kings Of Speed, Wiped Out, Pulse. un tu dejo, šūpojies un attopies, ka gandrīz nekusties, bet skaties. vienkārši skaties. un gribas kustēties, gribas būt tajā visā. un tu esi. esi. tur. ar viņiem. tur. ar viņiem. tajā skaņā, visaptverošajā skaņā. skaņā, kas brīžiem, pateicoties tumbas blakusesībai, tevi vibrē tīri fiziski. un tev nevis riebjas, bet tu gribi vēl un vēl. pie System vispār sāc zaudēt kaut kādu prātu un pasauli vispār. un tad Maria atnāk un nodzied mums Whore un es smejos, es smejos, tās manas grumpy chicas. un viss iekšā pulsē. Dariuss viss tāds Dariuss, making his faces, dislocating his shoulder.
turpinam ar Baptism, Remains Of Nothing un šūpojamies. un esam. un tad Pollards iedod Erase. Erase laikā es aizgāju tādā astrālā. neaprakstāmā. tādā, ka vienā brīdī pazaudēju ķermeni un gandrīz nokritu. man Erase laikā vēl kaut kur smadzeņu aizmugurē rādīja tās dziesmas viģiku. tas bija. uhti. wow. jā. astrāls. pilnīgs. es gribu atpakaļ.
Finding It So Hard ir Deiva dziesma. visi zina, cik ļ, ļ es mīlu Deivu un grasos viņu precēt, vane? te, piebildīšu, ka visa konča laikā sapratu to, ka ir viegli mīlēt Deivu, kad viņš dzied visu savu dvēseli vai hujārī giču, bet it's a bit of a challenge, kad viņš, sauksim to par, dejo. bet vienalga, this is my future husband and I will be proud of him doing all those things. yes. arī tad, kad viņš Finding It So Hard laikā ir satinis mikrofona vadu sev ap roku tā, ka man liekas, ka tūliņ saraus gabalos, kad viņš tur dīvaini gorās un lokās un visu. yes, darling, I do still love you and am proud of you. bet visi saprotam, tā nav viegla dziesma. nevienā veidā. un tur Deivs kliedz tā un dejo, un sajūk prātā un brīžiem pat šķiet, ka aiziet tādā emocēšanā, ka pats pazaudē jebkādu sajēgu. (mikrofons izdzīvoja, piezīmēšu.) un man gribas raudāt un smieties un apskaut Deivu. tās ir aptuveni 15 minūtes no manas dzīves, no kurām es nekad, nekad, nekad negribu izkļūt. (praktiska piezīme - viņi jau sen končos dzied mazliet savādāku versiju nekā vecā albuma versija. gigu versija ir neizmērāmi labāka.)
Collapse / Collide ir mazliet garlaicīgāk, bet līdz brīdim, kad Deivs sāk hujārīt ģitāru tā, ka es atkal viņu mīlu vairāk par visu pasaulē. nofotkāju tur.
Controlling Crowds jau ir lieliska klasika. un Dangervisit ir ļ la.
encorē toties mums iedeva Deivu, kurš kliedz pasaulē visvisvisvisdepresīvāko dziesmu - Again. Dave Pen, will you marry me? un ir laime un Deivs izdzied no manām iekšām ārā visu nelaimīti, izdzied, ieliek savā balsī un dzied tur ārā. un kliedz. un.. es esmu saplosīta un manis nav, bet tajā pašā laikā, es esmu visīstākā es kāda, jebkad esmu bijusi. also, pie akustiskās ģitāras daļas, pamanīju, ka Mike Bird ir tas, kurš spēlē to. te arī mūsu BirdPen moment. thanks, guys.
ieliku instagrammu tajā vakarā ar Archive. viss norm. nākamajā dienā ieliku ar Dave Pen, kā viņš hujārī tur giču tajā Collapse / Collide, minstinājos apmēram 5 minūtes, pirms saņēmos viņu tur ietagot. Deivs ielaikoja! un ne tikai! ielika manu instagrammiņu savā instastory. lepni teicu Latvian Trio čatā, ka me and Dave, we're destined to be together.
don't forget to tip your waitress.
mēs ieradāmies un gigs faktiski sākās within minutes. stāvējām sānā, gandrīz pie pašas skatuves, normāli priekšā, tieši blakus tumbai.
šoreiz bija ieradušies ne tikai instrumentālisti, Dave Pen un Pollard, bet arī Maria. es tā sirsniņoju Maria. Holly gan nebija, bet nu neko. Maria. Maria. bija ieradies arī Mike Bird, kuru mēs visi mīlam un pazīstam no ansambļa BirdPen.
Archive gig. tas ir tāds experience, kurā tu vēlies palikt mūžīgi. vienkārši mūžīgi. līdz ar pirmajām notīm pie You Make Me Feel līdz pat beigām, kur Deivs kliedz mikrofonā un izrauj un izārda vēl pāri palikušās iekšas, lai atvadītos un ietu prom.
tātad viņi tur atnāca un sāka mums ar You Make Me Feel un kaut kā pat gribas gan raudāt, gan smieties, gan dejot, gan kā apburtai skatīties uz visiem tur uz skatuves. VZ man norādīja, ka gar Dariusa uzstādījumu var redzēt Mike Bird, bet VZ man to rādīja ar žestiem. visi zina, kādu žestu lieto, lai identificētu personu vārdā Mike Bird, vane? es toč zināju, sapratu un ieraudzīju. Deivs kaut ko bakstīja pulti. kad Maria aizgāja, Deivs gāja mums visiem uzkliegt Fuck U dziesmu. pie kuras tiešām gribas smaidīt, dejot, kalbasīties, dziedāt līdzi un būt apburtai. tad bija kārta Pollardam, kurš mums uzdāvināja Bullets experience, kas vienmēr ir fantastiski.
bija visādas dziesmas, nu tur Kings Of Speed, Wiped Out, Pulse. un tu dejo, šūpojies un attopies, ka gandrīz nekusties, bet skaties. vienkārši skaties. un gribas kustēties, gribas būt tajā visā. un tu esi. esi. tur. ar viņiem. tur. ar viņiem. tajā skaņā, visaptverošajā skaņā. skaņā, kas brīžiem, pateicoties tumbas blakusesībai, tevi vibrē tīri fiziski. un tev nevis riebjas, bet tu gribi vēl un vēl. pie System vispār sāc zaudēt kaut kādu prātu un pasauli vispār. un tad Maria atnāk un nodzied mums Whore un es smejos, es smejos, tās manas grumpy chicas. un viss iekšā pulsē. Dariuss viss tāds Dariuss, making his faces, dislocating his shoulder.
turpinam ar Baptism, Remains Of Nothing un šūpojamies. un esam. un tad Pollards iedod Erase. Erase laikā es aizgāju tādā astrālā. neaprakstāmā. tādā, ka vienā brīdī pazaudēju ķermeni un gandrīz nokritu. man Erase laikā vēl kaut kur smadzeņu aizmugurē rādīja tās dziesmas viģiku. tas bija. uhti. wow. jā. astrāls. pilnīgs. es gribu atpakaļ.
Finding It So Hard ir Deiva dziesma. visi zina, cik ļ, ļ es mīlu Deivu un grasos viņu precēt, vane? te, piebildīšu, ka visa konča laikā sapratu to, ka ir viegli mīlēt Deivu, kad viņš dzied visu savu dvēseli vai hujārī giču, bet it's a bit of a challenge, kad viņš, sauksim to par, dejo. bet vienalga, this is my future husband and I will be proud of him doing all those things. yes. arī tad, kad viņš Finding It So Hard laikā ir satinis mikrofona vadu sev ap roku tā, ka man liekas, ka tūliņ saraus gabalos, kad viņš tur dīvaini gorās un lokās un visu. yes, darling, I do still love you and am proud of you. bet visi saprotam, tā nav viegla dziesma. nevienā veidā. un tur Deivs kliedz tā un dejo, un sajūk prātā un brīžiem pat šķiet, ka aiziet tādā emocēšanā, ka pats pazaudē jebkādu sajēgu. (mikrofons izdzīvoja, piezīmēšu.) un man gribas raudāt un smieties un apskaut Deivu. tās ir aptuveni 15 minūtes no manas dzīves, no kurām es nekad, nekad, nekad negribu izkļūt. (praktiska piezīme - viņi jau sen končos dzied mazliet savādāku versiju nekā vecā albuma versija. gigu versija ir neizmērāmi labāka.)
Collapse / Collide ir mazliet garlaicīgāk, bet līdz brīdim, kad Deivs sāk hujārīt ģitāru tā, ka es atkal viņu mīlu vairāk par visu pasaulē. nofotkāju tur.
Controlling Crowds jau ir lieliska klasika. un Dangervisit ir ļ la.
encorē toties mums iedeva Deivu, kurš kliedz pasaulē visvisvisvisdepresīvāko dziesmu - Again. Dave Pen, will you marry me? un ir laime un Deivs izdzied no manām iekšām ārā visu nelaimīti, izdzied, ieliek savā balsī un dzied tur ārā. un kliedz. un.. es esmu saplosīta un manis nav, bet tajā pašā laikā, es esmu visīstākā es kāda, jebkad esmu bijusi. also, pie akustiskās ģitāras daļas, pamanīju, ka Mike Bird ir tas, kurš spēlē to. te arī mūsu BirdPen moment. thanks, guys.
ieliku instagrammu tajā vakarā ar Archive. viss norm. nākamajā dienā ieliku ar Dave Pen, kā viņš hujārī tur giču tajā Collapse / Collide, minstinājos apmēram 5 minūtes, pirms saņēmos viņu tur ietagot. Deivs ielaikoja! un ne tikai! ielika manu instagrammiņu savā instastory. lepni teicu Latvian Trio čatā, ka me and Dave, we're destined to be together.
don't forget to tip your waitress.