Trash panda

vakar biju vakariņās ar Elenu. pie satikšanās, tāda kā sveiciena vietā, Elena man teica, ka vispār viņa grib iet kaut kur, kur ir kaut kāds portāls, kurš viņu transportēs kaut kādā citā dzīvē, kur viss būs labāk un nebūs jādara viss tas, kas nu viņai dzīvē jādara. neko, nopūtos, piekritu. teicu, ka manis pēc tā var būt black hole, kurā pazūd visa eksistence.

nu jā. lielisks sākums (not a joke). un tad viņa izsūdzējās par savu drušku, ar kuru bijusi ceļojumā. kura tā īsti neko negribējusi darīt, tikai gulēt. beigās Elenai esot sanācis ceļojums vienatnē.
visu ko vēl tur runājām. bija tiešām jauki iznīgroties. savs cilvēks, tā Elena, savs. man viņas pietrūks, hehe.

vēl stāstīju Elenai par to TrakZ lietu. sūdzējos, ka tā līdz galam nesaprotu, vai viņa nopietni uztver to, ka mēs te komunicējam kā draugi nevis. un, ka nav nekādas spožās nākotnes, ko es viņai tiešā tekstā esmu pateikusi. un attapu, ka TrakZ jau kopš pirmdienas neko nav rakstījusi. mana ziņa read, unanswered tur stāv. kaut kā nolēmu, ka vispār ar mani būtu arī diez gan ok, ja mēs arī nebūtu draugi vairs. pēc vakariņām iekāpu busā māju virzienā, izvilku telepurķi, a tur ziņa no TrakZ.

pēc tam nejauši piestāju piemājas barčikā un safriendojos ar Rāžu feisbuķī. labi, ka no rīta biju visādus cilvēkus unfriendojusi jau. bet Rāžs bija jau labi iesilis un iešūpojies. iedzērām un viņš aizgāja mājās.

nekas, toties pēc tam tiku pačatot, kā laikā tiku pie dažādām zen mācībām. reizēm tomēr viss kas tā vienkārši pareizi sakrīt.