Trash panda

esmu pārstājusi iet uz randiņiem. tas ir pārāk nogurdinoši. nu, tā vispārpieņemtā dating game. ja es arī kaut ko vispār vēlos izveidot ar kādu cilvēku, tad tas nav tradicionālais šitas te. not doing it. man nemaz nav spēka, ko tam atvēlēt. visas tās iepazīšanās appu noņemšanās, sarakstes, randiņi, censties izlikties labākai, nekā esmu. censties to un šito. vienmēr just ekspektāciju, ka visi pirmie soļi jāsper man. vienmēr sajust to milzu pienākumu uz commitment jau pašā sākumā. viss ir tik.. nogurdinoši. un nemaz nav vēlmes atbrīvot tam resursus.

gribu dzīvot savā haosā. satikt cilvēkus by chance, runāt ar tiem, ar kuriem viegli un brīvi. dzīve ballīte, vizināšanās apkārt. lai cilvēki uzrodas paši, lai visi soļi ir abpusēji, lai lietas ir tādas, kādas tās ir.

jā, nudien. MP atsūtījis man pastkarti. pa pastu. no Berlīnes. ar kaķiem un saukli: "not every lesbian has a cat, but some of us own guns"
tur otrā pusē pierakstīts, ka šis Berīnē un tur bijis uz izstādi un izstādē esot bijusi "spēcīga biešu izstādes daļa". un no turienes pastkarte esot.
parakstā, protams, ietilpst arī mūsu valstī tik ļoti mīļotie "xx"
*nopūšas*