Trash panda

Esmu Madridē. Un esmu pilsētas dzīvnieks tomēr. Cik redzēju pa takša logu, sapratu, cik ļoti bija pietrūcis proper pilsētas. Tagad atliek mazliet atsvaidzināties, kas gan ir nedaudz pointless, jo ārā ir 32 grādi, un doties eksplorēt. Ir idejas par vienu muzeju un vienu galeriju. Un staigāt. Būt pilsētā.

Nostaigāti 15.2 km šajos 32 grādos. Tagad vispār, kad nespīd tieša saule virsū, ir ļoti pat omulīgi. Madride ir... Madride. Tik lieliska vieta. Ja līdz šim likās, ka Spānijas mazpilsētas ir krutas, tagad uzskatu, ka Madride ir mana fav place. Bet te atceramies, ka ne velti pārvācos uz Lielmiestu. Ļoti patīk pilsētas un viss tāds. Patīk tas, ka ir cilvēki, kaut arī tie besī. Bet patīk, ka ir tie cilvēki, kuriem besīt. Patīk veikali nevis ūķi, patīk diversity, patīk visādi cilvēki kafēs, patīk interesanti dažādās kafes, patīk hipsternīcas, patīk pamanīt random bietes. Un te daudz vairāk sanāk runāt spāniski nekā Malagā vai Alicantē. Tikko viesnīcas bāra / restorāna viesmīle, kurai nebija daudz darāmā tai brīdī, pacietīgi iedrošināja tomēr savākt domas un runāt ar viņu spāniski (ar visiem viņa tā nedara, kā tagad redzu). Sapratu, ka tiešām iešu atpakaļ kursos. Nevis tāpēc, ka ķeras valodiņa, bet tāpēc lai iemācītos labāk (see what I did there?). Drusku žēl, ka jau rīt dodos tālāk, bet, jāsaka, ka vismaz zināšu, kur atgriezties. Jā, no rīta biju domājusi iet pa muzejiem, bet nē. Ļoti vajadzēja sagrābties pilsētas elpu atkal un prosta klaiņot. Nejauši apskatīju arī dažus objektus. Jā. Šī ir vieta, kur jūtos kā tiešām es atkal. Kur es jūtos the very comfortable indeed. Fuck that they don't have a beach, that didn't stop me from moving to Lielmiests.