Trash panda

Pamodos no tā, ka ļoti sagribējās skūpstīties.

Sapratu, ka vispār laikam jāmet miers tai Marlīnes būšanai. Ne mums ir laika, ne viņai ir spēka ar mani satikties. Bet skūpstīties ta gribas. Man liekas, ka pavasarī, kad viss šitas sākās, es biju tā, kurai nebija jaudas, kura negribēja pieskārienus, kura vispār nevienu tuvumā negribēja laist. Un tad Marlīne pamazām tomēr tika manā privātajā telpā. Un tagad ir rudens. Esmu pamodusies svētdienā pus7 no rīta un gribu skūpstīties.

Vēl totāli apnicis online dating. Es it kā sasvaipoju, sarakstos pirmo vakaru un tad aizmirstu uz vismaz 3 dienām. Reizēm ir drusku žēl, jo, kad atceros, tad liekas, ka cilvēks bija labs un interesants. Bet man tāpat aizmirsās ielīst tinderī un atbildēt. Un pēc nedēļas laikam jau par vēlu atbildēt. It kā jau var saprast, ka nav intereses, gribu tikai flingus un nepiespiedu komunikāciju pāris reizes nedēļā. Bet nu, kaut kādu cilvēku jau gribas, ar kuru būt touch-ey feel-ey. Bet mistika, kur viņas raut. Pie tam, Marlīne. Nu, bļaģ, Marlīne.