Trash panda

nauda ir tāda jocīga lieta. Man ir daudz vieglāk un patīkamāk kādam kaut ko uzsaukt, nekā aizdot naudu. Un vēl man daudz labāk patīk dalīt rēķinu restorānā vienādi, nevis skaitīt, cik un ko katrs ir pasūtījis, pat ja tas ir neizdevīgi man. vēl ļoti patīk tā tradīcija šeit, kad visi pa kārtai pērk visiem dzērienus. Un nu jā, ar maniem hobijiem, uzkrājumi ne pārāk veidojas, kaut drusku tomēr ir.

Bet attiecībās esot, nauda var kļūt par tādu jocīgu disbalansu. Man ir diez gan neērti deitot cilvēkus, kuri pelna krietni mazāk nekā es. Jo tad mēs nevaram kopā darīt lietas, kuras es izbaudu. Piemēram, ceļošana un vakariņošana ārpus mājas. Esmu bijusi tā, kuru uztur, bet nu nepatika īsti. Uzturēt pašai kādu arī negribētos, neesmu tomēr pietiekami dzen priekš tā.

Kas atgādina, ka kaut kad drīz jānopērk māsai lidtaloni pie manis.

aizmirsu kleitas pieminēt. Meklēju dzīvesbiedram zsvētku dāvanu un domāju. Nav viegli daudzus gadus pēc kārtas trīs reizes gadā izdomāt pa divām dāvanām, kad vismaz vienai jābūt īstam pārsteigumam. kleita būtu daudz vieglāk un gan jau arī pārsteigums būtu.

Bet tas man sagādā milzu prieku, kad izdodas uztrāpīt.

(Jā, es viņa dāvanas sāku meklēt jau mēnešus pirms notikuma, jo regulāri uztrāpos uz vēlmi pasūtīt made to order lietas. Un tam vajag laiku.) (iepriekšējās iekavās minētie iemesli nozīmē to, ka ar dāvanu meklēšanu nodarbojos bezmaz visu laiku, jo kalendārs tā sakritis viņam.)

Vēl es aizmirsu pierakstīt, ka lielā daļā dāvinātāju - saņēmēju cilvēkattiecību lietiņā der atcerēties, ka we're in this together.