Trash panda

Mēģināju piedabūt vienu bieti iet uz drinkiem vienā sieviešu iestādē. (Es nezinu, kā jums, bet man nevāji patīk women only dzertuves.) Bet mums kalendāri nesakrita, viņa palika izvairīga un man vienkārši apnika. Vakar pēkšņi uzradās whatsappā. Ooo, vai es arī ejot uz šito te tusu rīt (nu jau šodien). Nu eju, nu. Ooo, davaj satiekamies tur. Nu labi.

Ja godīgi, sāk likties, ka biešu komjūnitijs ir drusku kā Rīgas tuss. Ar sievietēm, kuras atrodas caur vienu tusu, viegli nejauši uzskriet virsū pavisam citā tusā. Eh, bija šitas aizmirsies jau :D

Ko teikšu šovakar? To, ka pizdjets, mana tendence aizmirst cilvēku vārdus 5 min pēc viņas tos nosaukušas, ir pretīga. Tā biete, kuru es minēju iepriekš, par tiem drinkiem, viņai es galīgi neinteresēju un viņa man arī ne. Bet iepazinos ar viņas draudzeni (es ceru, ka tikai kā friendu, ne lover). Un fak, aizmirsu viņas vārdu, nu! Jūtos useless tagad. Bet pacilāta useless.