28 Augusts 2018 @ 14:56
ielu mode  
biju nelaipna pret divām kundzēm, kas uz ielas vērsās pie manis ar kādu vajadzību. nemaz neuzklausīju un neapstājos, tikai strupi pateicu, ka man nav laika. pēc tam iedomājos, ka viņas varbūt nemaz negribēja runāt par pestīšanu, dievu un sektu, bet vienkārši pajautāt ceļu vai ko citu.
un tas tikai tāpēc, ka viņas, pirmkārt, bija divatā, otrkārt, abām mugurā bija gari, neglīti svārki, kādus parasti valkā cilvēki, kas neaicināti grib ievilkt Jēzu savu līdzpilsoņu dzīvē.
 
 
( Post a new comment )
frau Strumpf[info]juuuda on 29. Augusts 2018 - 14:30
reiz izlasīju rakstu, kas iepazīstināja ar "cilvēkiem mums līdzās" vai tamlīdzīgi. par savu dzīvi tur stāstīja arī kāds jehovietis, kas norādīja, ka viņam liela uzvara esot arī tad, ja garāmgājēji vispār uz viņu un viņa stendu paskatās, neesot obligāti jānāk klāt un jārunā. pieķēru sevi, ka kopš tā laika sāku apzināti uz viņiem neskatīties. un tagad es domāju, ka tas taču ir tik drausmīgi, kaut kāds pilnīgi nepamatots aizkaitinājums un kādā vispār sakarā, laikam tiešām mazliet Jēzus dzīvē nenāktu par ļaunu.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]brittany on 30. Augusts 2018 - 10:27
man vienreiz tieši iznāca noklausīties šādu sūdzību no naudas vācējiem (labdarībai), ka cilvēki “pat uz viņiem neskatās”.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)