reiz izlasīju rakstu, kas iepazīstināja ar "cilvēkiem mums līdzās" vai tamlīdzīgi. par savu dzīvi tur stāstīja arī kāds jehovietis, kas norādīja, ka viņam liela uzvara esot arī tad, ja garāmgājēji vispār uz viņu un viņa stendu paskatās, neesot obligāti jānāk klāt un jārunā. pieķēru sevi, ka kopš tā laika sāku apzināti uz viņiem neskatīties. un tagad es domāju, ka tas taču ir tik drausmīgi, kaut kāds pilnīgi nepamatots aizkaitinājums un kādā vispār sakarā, laikam tiešām mazliet Jēzus dzīvē nenāktu par ļaunu.