cik brīnišķīgi (pat bez sarkasma!)! man reiz bija augšstāva kaimiņš, kurš reiz rīkoja ballīti, pirms tam atnāca ar mums saskaņot, vai tā derēs, precizēja ap cikiem domā beigt un ielūdza arī mūs, lai nav jāklausās bumsīšanā. nu, un mēs arī uz ballīti aizgājām un visi sadraudzējāmies. tā ka var, ja grib. bet parasti negrib un tāpēc drošības labad cenšos dzīvošanai izvēlēties augšējo stāvu.

vai ne? ballīti bijusī kaimiņiene arī reiz saskaņoja.
tad nesen dzīvesbriedis mainīja pagraba jumtam pāļus, darbs vienam, ja labi grib, tad diviem, bet man nebija lustes. vispirms ieradās augšstāva kaimiņš, lai sakot, ja vajagot palīdzību, bet galu galā palika lejā un strādāja. tad iznāca pirmā stāva kaimiņš, pa logu ieraudzījis, kas notiek, esot pildījis nodokļu deklerāciju, bet labprātāk pazāģēšot. tad pievienojās blakusmājas(!) kaimiņš ar savu dēlēnu Antonu, kas ieradās jau bruņots ar savu rotaļu urbi. galu galā tur kopā strādāja pieci kaimiņi :D

aww! bet tas augšas kaimiņš ir tas, kurš nomainījis to trako dipadu-dapadu-bam-bam ģimeni ar maziem bērniem?

jā. un bam bam māmiņa uz ielas pat vairs nesveicina tādus nepieredzētus bērnu nīdējus.

ah, bet kādam atvieglojumam tam jābūt! iedomājos, ka mana bijušā dzīvokļa princese čīkstīte būtu nomainīta ar tādu normālu cilvēku, ah!

tas dzīvoklis vēl piedevām kādu pusgadu stāvēja tukšs, sāku jau izlaisties no labsajūtas.