asinsanalīžu kabinetā pie sienas jauna bilde, uz kuru koncentrēt skatu, kamēr rokas tiek durtas entās reizes visās malās, bet neviena pile i netaisās tecēt laukā (bet viņai vajaga trīs mēģenes piepildīt, trīs) - bērna zīmēts sikspārnis ar izteiktiem ilkņiem, akvarelī. medmāsa izvelk adatu, es joprojām urbjos sikspārnī un slavēju zīmējuma kvalitātes, viņa nopūšas un saka, cerams, ar mani nekad neatgadīšoties nekāda ārkārtas situācija. nesaprotu, kādā sakarā, un paprasu, viņa nopūšas un daudznozīmīgi paskatās uz manām "tievajām, trauslajām rokām", joprojām nesaprotu. lai nākot rītdien atkal pamēģināt.
4 raksta | ir doma