18 Oktobris 2012 @ 10:02
darbabiedrenes  
un patiesībā man vienalga (apkaunoju Latvijas valsti, es zinu), ka neviens te sākotnēji nezina, kas un kur ir Lettland, mani tikai tracina, ka es varu reizes četras atkārtot, kas es esmu un no kurienes, pat parādīt kartē, bet rītdien tik un tā būšu labākajā gadījumā no Ukrainas, Polijas vai Baltkrievijas. vakar Martina izteicās, ka "jums" tur Dienvidslāvijā un Mongolijā esot daudz visvisādu dimantu un naftas, tāpēc lielākoties darbā es cepu kūkas vai cepumus, jo ar cepumiem ir lielāks prieks runāt par savu patieso mongoloīdo izcelsmi. bet, kad glābiņa patiešām nav un sāk gribēties lielā skaitā atņemt dzīvību, tad noeju uz otro stavu un desmit minūtes pagulšņāju uz dīvāna vai arī zīmēju:

 
 
( Post a new comment )
frau Strumpf[info]juuuda on 19. Oktobris 2012 - 10:19
vienai vācu pensionārei kāds tāls rads bijis no Lettland, kālab viņa zināja tādu lielisku vārdu kā "oliņa". tas atsver visu.
mans draugs arī fano par Rēzeknes koka mājiņām (:
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
 Stiller Ozean[info]klusais_okeans on 20. Oktobris 2012 - 00:44
Vineta Berga: man ir līdzīgas sajutas, jūs saprotu, tik bieži ir nācies uzklausīt jautājumu, vai esmu no Krievijas, kaut arī pagājis vairāk nekā divdesmit gadu, kopš Latvija atguvusi neatkarību.
Eižēns Grīns: (..)Esmu runājis ar frančiem, pat izglītotiem, par Latviju, ari viņi domā, ka es runāju par krievu valodu, bet viņi nezina, viņiem tas ir viens un tas pats. Jā, viss mainās lēni, bet ļaudis ir jāmudina ieklausīties, lai viņi saprastu. Es nekad neļauju cilvēkiem neprecīzi izteikties par nacionalitāti, vienmēr laboju.

(no Latvju tekstiem)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)