26 Marts 2010 @ 14:27
doniņa  
pamanīju, ka joprojām, kad zemē neviļus nokrīt maize, pēc pacelšanas to nobučoju un tikai tad nolieku atpakaļ uz galda. un joprojām ir grūti izmest ēdienu, bet tikai mājās, sabiedriskajās ēstuvēs bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem.
 
 
( Post a new comment )
Ūūlę[info]chimera on 26. Marts 2010 - 16:27
vot, jā. atceros, ka bija kartupeļi rītā, dienā un vakarā, bet stresa nebija. kaut kā atceroties stresa nav arī tagad.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
frau Strumpf[info]juuuda on 26. Marts 2010 - 16:46
un saldajā apnikusī zaptsmaize. laukos gan bija superdzīve, vēl papildus izvēle, ja neskaita ogas, tā dēvētais "pirožennijs" - baltmaize, krējums un virsū uzkaisīts cukurs. kādu laiku nevarēju padomāt par šiem minētajiem, bet tagad, kad gribās "kaut ko garšīgu," tā pati zaptsmaize ar pienu aiziet uz urrā un nekādu putukrējuma torti nemaz neprasās.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)