ir man viens tāds paneglīts, dzeltens rotaļu lācītis, vinnija pūka tipa, kura purniņš vilināt vilina izveidot no tā piespraudekli un piešūt dzeltenajam vilnas džemperim, bet, kā ņemu rokās šķēres, milzīgs žēlums uzmācas. turklāt viņš, maukurs, tieši acīs skatās, kā vēl vairāk iežēlināt mēģinādams. nepalīdz pat tas, ka lācīts ir no makdonalda, jūtos kā kaut kāds lāču maniaks.