ar vecmāmuļu gan bija grūti, jo viņa ir diezgan politizēta figūra - diendienā ne tikai klausās un skatās visvisādus politiskos raidījumus, kuri mani padara traku, bet arī ir paspējusi piesavināties kaitinošus uzskatus par nacistu okupāciju un sasaistījusi to ar mūsdienām. kaut kā izpļāpājos, ka lasu ebreja Vīzentāla grāmatu, uz ko vecmāmuļa uzreiz "izmeta", ka vāciešiem esot vajadzējis nošaut arī Ždanoku un Rubiku un tā tālāk un tā joprojām - turklāt skaļi un pārliecināti. nevarēju to klausīties, tāpēc aizgāju nomierināties uz blakus istabu, kad atgriezos, turpinājām spēlēt "pjaķorku", it kā nekas nebūtu noticis. toties tagad pilnīgi varu iztēloties, kā viņa, ja vien nebūtu žēl naudiņu, piezvanītu Kārlītim (Streipam) uz brīvo mikrofonu un šito visu iekliegtu klausulē, bet pēc tam atkal mierpilni apsēstos krēslā un turpinātu adīt man zeķi.
1 raksta | ir doma