naktī grozoties un pavisam noteikti sapņojot visādus jaukus sapnīšus, bieži vien pamanos saraut krampī kāju vai izmežģīt kādu no maniem jaukajiem sāniem. tad ir mežonīgas sāpes, ka jākrīt uz grīdas un panikā jādauza kājas pret grīdu. un jālūdz, lai taču beidzot pienāktu rīts un nebūtu vairs tik ļoti bail. šonakt pirmoreiz pamanījos izmežģīt sirdi. ģimenes ārsts viņu laipni pieņems 13.30.
10 raksta | ir doma
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}